Fizioterapeite: svarīgi, lai kustības sagādā prieku 0
2025. gadā es vairāk sportošu un domāšu par savu veselību! Ar šādu apņemšanos 1. janvāra rītā pamodās miljoniem cilvēku visā pasaulē. Gada pirmajās dienā sporta klubos tiks iegādāts tik daudz abonementu, cik visos vasaras mēnešos kopā. Gada sportiskākā nedēļa nu ir sākusies.
Fizioterapeite Ilze Šēnberga, kuru var sastapt arī Profesora Skrides Sirds klīnikā, piekrita dalīties pieredzē, lai janvāris nepaliktu par vienīgo 2025. gada sportisko mēnesi. “Jebkura kustība ir kustība,” viņa ir pārliecināta, “svarīgi to iekļaut savā rutīnā. 10 tūkstoši soļu patiesībā ir tāds mītisks lielums. Uzlabojums būs jau no četriem tūkstošiem. To es sauktu par tādu “kritisko kustību minimumu”, kam jābūt kā ikdienas kustību mērķim ikvienam. Nākamā robeža būtu aptuveni 7-8 tūkstoši, kad jau tiek uzlabota sirds un asinsvadu veselība, mazinās aptaukošanās un diabēta riski, kā arī samazināsies priekšlaicīgas nāves risks. Palielinot noieto daudzumu līdz 10 tūkstošiem soļu, ieguvumi proporcionāli nepalielināsies.” Speciāliste atgādina, ka atkarībā no dzimuma, vecuma, trenētības un ķermeņa uzbūves slodzes apjoms katram ir mainīgs: “Noiet 10 tūkstošus soļu katru dienu noteikti nenāks par sliktu, bet šodien daudziem dārgākais resurss ir laiks. Ja gribam to pavadīt efektīvi ar mērķi sasniegt rezultātu, tad es ieteiktu fiziskās aktivitātes dažādot, nevis laiku veltīt tikai iešanai kājām. Labāk tās 20 minūtes pēc atnākšanas mājas veltīt dažiem vingrinājumiem, tad ieguvums būs lielāks.”
Uzreiz gan jāatgādina, ka pastaigas, kas noteikti nāk par labu veselībai, neaizstāj muskuļu spēka treniņus. “Jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā papildus pastaigām vai kādai citai aerobajai aktivitātei es iesaku vismaz divus muskuļu spēka treniņus nedēļā, kas arī ir Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija fizisko aktivitāšu daudzumam. Rezultātu, ko tas dos, nevarēsiet nepamanīt, un jūsu organisms un veselība būs jums ļoti pateicīgi. Sportošanas nozīme veselības stiprināšanā ir pierādīta pētījumos, un redzu to savā praksē ikdienā, bet roku rokā ar sportu iet arī labs, kvalitatīvs un pietiekošs miegs. Spēka un enerģijas atjaunošana ir ļoti svarīga, turklāt neizgulēšanās bieži vien ir par iemeslu sliktam garastāvoklim, un tas savukārt liek aizmirst par visu labo, kas piedzīvots treniņā,” brīdina eksperte.
Ir tik daudz dažādu kustību iespēju, sākot ar skrējienu parkā un braucienu ar riteni. Gada siltajā laikā ir dažādas grupu nodarbības svaigā gaisā, bet sporta zālēs tās pieejamas katru dienu dažādos laikos. Tad ir vēl komandu sporta veidi, kur dažas reizes nedēļā savācas visdažādākā līmeņa un pieredzes sportisti uzspēlēt basketbolu, hokeju, futbolu un citus sporta veidus. Vēl ar sava sadaļa ar dažādākajiem cīņu sportiem – no boksa un džudo, līdz pat paukošanai, kur arī būs jācīnās pret konkrētu pretinieku. Citiem vārdiem sakot, iespējas ir gandrīz bezgalīgas. “Dariet to, kas jums patīk,” iedrošina fizioterapeite. “Ja kādam patīk grupu nodarbības, ir jāiet uz grupu nodarbībām. Savukārt tiem, kuri sportot vēlas vienatnē, tādi apstākļi arī ir jārada. Ja patīk peldēt, nevis skriet, tad noteikti jācenšas atrast iespēja apmeklēt baseinu un otrādi. Sportošanai būtu jāsniedz prieks un pozitīvas emocijas. Būtu ļoti netaisnīgi sev tās liegt, darot kaut ko, kas pašam patiesībā nepatīk. Teikšu ļoti pārdrošu apgalvojumu, bet es pati tam ticu – sportot patīk visiem, nepatikt var tikai konkrēta disciplīna vai nepareizi izvēlēta slodze!”
Ne tikai motivācijas trūkums vai slinkums, arī traumas daudzus attur no tālākas sportošanas. “Svarīgi ir sportošanu uzsākt vai atsākt pakāpeniski. Traumu risks pie pārlieku lielas slodzes ievērojami palielinās, un dažreiz, nepareizi izvēloties slodzi, traumas ir pat neizbēgamas. Tāpēc uzsākt sportot kopā ar fizioterapeitu būtu ļoti pareizi un ieteicami. Nepārprotiet, es nesaku, ka nevar sportot, ja manis nav blakus, bet sākt ar dziļo muskulatūru, pirms domāt par fiziski smagiem un intensīviem treniņiem, ir ļoti būtiski. Tad, kad pamata lietas ir apgūtas, varu būt pārliecināta, ka sportošana indviduāli vai trenera uzraudzībā būs daudz drošāka. Visu laiku fizioterapeitu blakus nevajag, bet es daudz labāk satieku savus klientus pirms viņi guvuši traumu, nevis pēc tam,” piebilst Ilze. Tagad, kad daudz darām sēdošu darbu, daudzi piedzīvo problēmas ar muguru. Arī šajā gadījumā dziļie muskuļi būs tie, kas noturēs muguras skriemeļus un citas anatomiskās struktūras pareizā pozīcijā, lai mugura nesāpētu.
Lai sportisks un kustībām bagāts 2025. gads!
