Fizioterapeite: “Kustība svaigā gaisā ir kvalitatīvāka!” Dabas “sporta zāles” iespējas tiem, kuri ilgojas pēc fitnesa kluba 0
Laikā, kad fitnesa kluba durvis sportotgribētājiem ir slēgtas, dabas “sporta zāle” paver plašas iespējas izkustēties, arī ziemā.
“Bez Tabu” uzklausīja sportisko aktivitāšu un veselības ekspertu ieteikumus sportošanai svaigā gaisā, kas ir varen veselīga. Tomēr der iegaumēt būtisku informāciju, lai apņēmība naski sportot zem klajas debess nekaitētu veselībai.
Fizioterapeite Baiba Narvila aicina nūjot. Ja no malas šķiet, ka tā ir tāda pastaiga ar vicināšanos vien, patiesībā nūjošana nodarbina daudzas muskuļu grupas un ir laba nodarbe dažādos vecumos. Īpaši nūjošanu iesaka apņēmīgajiem iesācējiem. Ziemā, kad ceļus un taciņas klāj sniegs un vietām arī ledus, nūjošana var izrādīties veselību saudzējošāka, nekā skriešana.
“Ja skrienam, jāpievērš uzmanību apaviem. Ziemā jābūt drošiem, ka tie neslīdēs. Ja skrien lielus attālumus, vējainā laikā apģērbam vajadzētu būt vēju aizturošam. Skrienot biezas bikses nevajag vilkt, lai skrienot, kad ķermenis sildās, būtu optimāla temperatūra.
Ap kaklu vajadzētu šallīti. Tāpat vajadzētu mitrumizturīgus cimdus. Skrienot tumšākā laikā, vajadzētu pieres lukturīti un atstarojošu vesti. Tiem, kuri skrien regulāri, problēmām nevajadzētu būt. Savukārt iesācējiem es ieteiktu nūjošanu vai dinamisku pastaigu platā solī.
Tāpat lielisks treniņš ir slēpojot. Kalnu slēpošanā vajadzīgas nopietnākas iemaņas, savukārt distanču slēpošana ir superīgs treniņš,” saka Baiba Narvila, sertificēta fizioterapeite.
Fizioterapeite Narvila pieaugušajiem iesaka dinamiski kustēties vismaz stundu dienā.
“Jo daudzveidīgāk, jo labāk. Nav runa par skriešanu septiņas dienas nedēļā. Aktivitātēm jābūt daudzveidīgām un tādām, kas sagādā prieku. Ja termometra stabiņš slīd aizvien zemāk, varam uzvilkt papildu kārtu. Noteikti noderēs arī siltākas zeķes.
Kāju pirkstiem un mazāk apasiņotām vietām jābūt siltumā. Nav tādas temperatūras, pie kuras neiesaka sportot. Jāapzinās savas spējas, jāizvēlas atbilstošs apģērbs. ja šķiet, ka pārāk auksts gaiss, es neiesaku muti aizklāt ar šalli, jo tad sajaucas mitrums ar auksto un silto gaisu. Sportojot jābūt pareizai elpošanai,” viņa turpina.
Narvila iecienījusi ziemas peldi un kārtīgu ierīvēšanos sniegā. Viņa apzinās, ka šādas nodarbes nav pa prātam visiem, bet, ja kāds nolēmis rūdīties šādos veidos, aicina visu darīt ar prātu un pakāpeniski, piemēram, noskalojoties kontrastdušās.
Eksperte atgādina par iesildīšanos pirms fiziskām aktivitātēm un ieklausīšanos ķermenī, kas vēstīs, ja aukstuma izturības slieksnis ir sasniegts.
“Kustība svaigā gaisā vienmēr ir kvalitatīvāka. Par salšanu vēstīs drebuļi. Ja jūtam, ka ķermenis sāk drebināties, sasildām ķermeni ar aktīviem palēcieniem, dinamiskām kustībām, tādējādi sasildoties. Ja arī šādi neizdodas sasildīties un salšana turpinās, beidzam aktivitāti, dodamies telpās un cenšamies sasildīties, piemēram, ar siltu tēju,” fizioterapeite skaidro.
