Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Jānis Hūns Eiropas fizikas olimpiādes sudraba medaļu iegūst otro reizi.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Jānis Hūns Eiropas fizikas olimpiādes sudraba medaļu iegūst otro reizi.
Foto: Karīna Miezāja

Rīgā Eiropas olimpiādē tikās 35 valstu labākie jaunie fiziķi 0

Vakar Rīgā noslēdzās Eiropas fizikas olimpiāde, kurā tikās 35 valstu labākie jaunie fiziķi un viņu mentori. Uzvarētāja laurus šajā olimpiādē plūca Slovākijas pārstāvis Jonāšs Dujava, bet labākie Latvijas pārstāvji Jānis Hūns un Vilhelms Cinis ieguva sudraba medaļas. Kopumā tika pasniegtas 13 zelta, 28 sudraba un 39 bronzas medaļas, jo, lai iegūtu noteikta kaluma medaļu, ir jāsasniedz attiecīgs punktu skaits. Bronzas medaļu ieguva vēl viens Latvijas pārstāvis – Ričards Kristers Knipšis. Tika pasniegtas arī 28 atzinības, ko ieguva Jānis Pudāns, Rolands Lopatko un Agnis Salmiņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Gandrīz visi Latvijas pārstāvji mācās vai nule absolvējuši Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, vienīgi A. Salmiņš ir no RTU Inženierzinātņu vidusskolas.

Sudraba medaļas ieguvējs Jānis Hūns atzīst: viņam ir plaša pieredze šāda veida pasākumos, jo iepriekš jau piedalījies gan Eiropas, gan starptautiskajās fizikas olimpiādēs. Sudraba medaļu pārvedis arī no iepriekšējās Eiropas fizikas olimpiādes.

CITI ŠOBRĪD LASA
Jauniegūtās zelta medaļas labprāt “nogaršoja” 11 no 13 zelta medaļniekiem: absolūtais “čempions” – Jonāšs Dujava (trešais no labās) no Slovākijas specializējies IT jomā, taču aizrāvies arī ar fiziku. Visvairāk zelta medaļu – trīs – ieguva Turcijas pārstāvji.
Foto: Karīna Miezāja

“Olimpiāde Rīgā būtībā neatšķiras no tā, kā šādi pasākumi notiek citviet. Tāpēc lielākā atšķirība ir tā, ka šoreiz man nekur nevajag ceļot, varu dzīvot mājās,” stāsta Jānis. “Man šoreiz ļoti patika uzdevumi: gan eksperimentālā daļa, gan arī teorija. Lai izpildītu uzdevumus, vajadzēja būt ne tikai zinošam, bet arī radošam.

Tāpat patika, ka bija iespēja pēc uzdevumu izpildes tikties ar žūriju un izskaidrot savus uzdevumu risinājumus. Gadās, ka žūrija nesaprot, ko esam gribējuši teikt vai ko esam uzzīmējuši, tad varam paskaidrot un žūrija var saprast, vai bijām uz pareizā ceļa vai ne. Pēc šīs sarunas ar žūriju mans vērtējums nedaudz uzlabojās.”

Jānis teic, ka ar fiziku aizrāvies tāpēc, ka tā palīdz izprast pasauli mums apkārt. Šo zinātni viņš grasās arī studēt, ļoti iespējams, Kembridžas universitātē Lielbritānijā, kas ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē.

Vēl tika pasniegtas dažādas speciālbalvas, piemēram, par labāko sniegumu olimpiādes eksperimentālajā daļā un par labāko sniegumu teorētiskajā daļā. Eksperimentos vislabāk bija veicies Stefanam Dol­teanu no Rumānijas, bet teorijā visstiprākais izrādījās Marko Čmrlecs no Slovēnijas.

Speciālbalvu par vislabāko teorijas izskaidrojumu ieguva Igaunijas pārstāvis Ričards Luhtaru, kurš kopvērtējumā ieguva otro lielāko punktu skaitu. Taču absolūti labākais ar visaugstāko punktu skaitu bija jau pieminētais Slovākijas pārstāvis Jonāšs Dujava. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” puisis pastāstīja, ka šovasar pabeidzis Slovākijas trešās lielākās pilsētas Prešovas vidusskolu.

Reklāma
Reklāma

Skola īsteno izglītības programmas ar IT un elektronikas novirzienu. Jautāts, kāpēc viņam patīk fizika, Jonāšs atbildēja: tāpēc, ka esot ziņkārīgs, bet fizika daudz ko ļauj saprast par pasauli, kurā dzīvojam, un arī – kā risināt dažādas problēmas. Šāda līmeņa fizikas olimpiādē Jonāšs piedalījās pirmo reizi. Puisim bijis prieks satikt daudz jaunu cilvēku ar tādām pašām interesēm.

Kopumā olimpiādē piedalījās 169 dalībnieki, taču klāt bija arī komandu mentori un novērotāji, kopā 71.

Šovasar labākie jaunie fiziķi dosies arī uz Izraēlu, kur notiks starptautiskā fizikas olimpiāde un kurā būs pārstāvēts vēl plašāks valstu loks. Taču arī Rīgā notikusī olimpiāde pārsniedza Eiropas ģeogrāfiskās robežas: olimpiādē piedalījās arī jaunieši no Indonēzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas, Tadžikistānas, Singapūras.

Tas tāpēc, ka politisku vai citu iemeslu dēļ daļa valstu komandu atteikušās braukt uz Izraēlu, taču jaunieši olimpiādei ir gatavojušies, ir trenējušies un vēlējās izmēģināt savus spēkus. Tad nu nolēmuši piedalīties Eiropas fizikas olimpiādē Rīgā, ja reiz nevar doties uz Izraēlu. Šāda mēroga pasākums Latvijā notika otro reizi. 2002. gadā Rīga bija mājvieta starptautiskajai bioloģijas olimpiādei.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.