Šogad tikai viena absolvente: Fizikas skolotāju nav un nebūs! 25
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolas atkal aktīvi meklē fizikas skolotājus. Vietnē “e-skola.lv”, ko pārsvarā izmanto Rīgas skolas, ievietoti pat 24 skolu sludinājumi, kuros tiek meklēts fizikas skolotājs. Vai skolas var cerēt, ka augstskolu absolventi – jaunie fizikas un dabaszinātņu skolotāji – aizpildīs šīs vakances? Nē, jo augstskolas ik gadu absolvē tikai daži jaunie fizikas skolotāji. Piemēram, Latvijas Universitātē (LU) ir pat divas studiju programmas, kurās var kļūt par vidējās izglītības fizikas skolotājiem, taču vienā no tām šogad nebūs neviena absolventa, bet otrā programmā absolvente būs tikai viena. Tā ir Elīna Neilande, kura darbu šovasar nemeklēs, jo jau vairākus gadus strādā par skolotāju.
Kaut kļūt par fizikas skolotāju var vairākās augstskolās un lielākoties pieejamas studijas par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd par fizikas skolotājiem studē vien daži un tie paši bieži vien jau ir skolotāji, kuri vēlas iegūt papildkvalifikāciju. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka maksas studiju programmā studentu vispār nav – kurš jaunietis gribēs maksāt 1000 eiro gadā, lai mācītos par fizikas skolotāju?
Niecīgais topošo fizikas skolotāju skaits ir satraucošs, jo dati liecina, ka lielākā daļa fizikas skolotāju Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tāpēc paredzams, ka nākotnē šī mācību priekšmeta pedagogu trūkums kļūs vēl asāks. Taču jau tagad fizikas skolotāji ir “uz izķeršanu” – tas izriet no skolu pārstāvju teiktā, ar kuriem sarunājos raksta tapšanas laikā. Ir skolas, kuras mēģina “pārpirkt” citu skolu skolotājus: gan piedāvājot lielāku samaksu par to pašu darba apjomu, gan sniedzot iespēju nopelnīt vairāk, piemēram, vadot kādu pulciņu. Dažas pašvaldības trūkstošos pedagogus pievilina, piedāvājot dienesta dzīvokli.
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova uzskata, ka valstī nav domāts par to, kā nodrošināt jauno skolotāju sagatavošanu pietiekamā skaitā.
Darbs nav jāmeklē
“Fizikas skolotājiem nevajadzētu būt nekādām problēmām atrast darbu. Es nevienu darbu neesmu meklējusi, darbs pats mani atrod,” saka Rūta Bārda, kura šobrīd ir fizikas skolotāja Alojas Ausekļa vidusskolā, bet no jaunā mācību gada viņa sāks strādāt arī Limbažu novada ģimnāzijā. Rūta pērn pabeigusi studijas LU Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotāja programmā un jau studiju laikā sāka strādāt Pumpuru vidusskolā. Arī tad skolas pārstāvji paši piedāvāja darbu un bija gatavi stundas salikt tā, lai darbs netraucētu studijām.
“Pērn biju kādos kursos, kuros pārsvarā piedalījās skolu direktori. Viņi visi meklēja fizikas skolotājus,” stāsta Siguldas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Jānis Bukins. Skolā, kurā viņš pats strādā, šī mācību priekšmeta skolotāju netrūkst, bet pirms kāda laika skolotāja nebija un tad darbā pieņemts fizikas students bez skolotāja kvalifikācijas.
Vienīgā absolvente
Elīna Neilande vispirms sāka studēt fiziku trīsgadīgajā LU studiju programmā, kur skolotāja kvalifikāciju neiegūst. Taču jau pēc gada viņa saprata, ka vēlas studēt nedaudz citādā studiju programmā, jo “fiziķos drusku pietrūka kontakta ar cilvēkiem un man vienmēr paticis palīdzēt mācībās gan klasesbiedriem, gan studiju biedriem un man teica, ka es varētu būt laba skolotāja”. Tāpēc pārgāja uz četrgadīgu studiju programmu, kurā var kļūt par dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotāju. Pabeigusi šīs studijas, E. Neilande nolēma mācīties LU maģistrantūrā, kurā ieguva arī kvalifikāciju “Vidējās izglītības fizikas skolotājs”. “Gan studējot pamatstudiju līmenī, gan maģistrantūrā, savā studiju gadā biju vienīgais “fiziķis”,” stāsta jaunā skolotāja. Tas gan nenozīmē, ka pasniedzēji strādāja ar Elīnu vienu pašu: lielāko daļu studiju kursu viņa apguva kopā ar citu studiju programmu studentiem.
Pedagoģes (sākumā informātikas skolotājas) gaitas E. Neilande sāka, kad studēja tikai otrajā kursā. Pilnvērtīgi par fizikas skolotāju sāka strādāt iepriekšējā mācību gadā. E. Neilande spriež, ka fizika ir pārāk sarežģīts mācību priekšmets, tāpēc patiesībā to nevajadzētu mācīt pedagogam, kurš pats vēl nav pabeidzis studijas. Elīna strādā Rīgas 34. vidusskolā, kas ir mazākumtautību skola. Informātiku viņa māca tikai latviski, arī fizikas stundās runā lielākoties latviski.
