Fizikas skolotājs ar 10 gadu pieredzi: “Šī gada centralizētais eksāmens bija īsta katastrofa!” 81
Pēdējā laikā par centralizēto eksāmenu līmeni medijos un sabiedrībā runāts un rakstīts tiešām daudz, taču uzmanību piesaistīja Aleksandra Vorobjova pārdomas par fizikas eksāmenu, ko viņš pamatojis ar konkrētiem piemēriem.
Turpinājumā viņa viedoklis!
“Iepriekšējās pāris nedēļās izvērsti komentēju matemātikas eksāmenu saturu, rezultātus un aprakstīju dažus būtiskākos iemeslus, kādēļ tie ir tik zemi. Priecē, ka šogad šo jautājumu daudz dziļāk šķetina lielākie mediji. Turklāt nevis tikai rezultātu izziņošanas dienā. Taču aiz nedienām ar matemātikas optimālā līmeņa 34% šogad pavisam pazuda diskusija par fizikas eksāmenu. Atgādināšu, ka pērn tam bija veltīti ziņu sižeti, raksti, analīze.
Vai šogad problēmas ir novērstas un tādēļ fizikas augstākā līmeņa eksāmens netiek pieminēts? Esmu piedalījies eksāmena vērtēšanā, izvērtēju 200 skolēnu darbus, kā arī mācu fiziku jau 10 gadus, un varu teikt, ka šī gada centralizētais eksāmens (CE) bija īsta katastrofa gan no satura, gan kritēriju viedokļa. Ja matemātikas eksāmenu nepilnības nosacīti var mēģināt norakstīt uz, teiksim, gaumes lietu, tad fizikā situācija ir patiesi baisa. Paskaidrošu ar dažiem piemēriem, kādēļ tā saku.
Aptuveni šādi – Zemeslodes lielumā ir prāva daļa fizikas CE viena punkta uzdevumu. Tie ir bezizmēra. Skolēnam no vienkārša, nepaplašināta jautājuma teikuma ir jāspēj izsecināt, ka viņam ir jāraksta bez pārspīlējumiem vesela eseja, turklāt, ja atbildē trūkst kaut viens atslēgvārds, tad vērtējums tāpat ir 0 punkti. Rodas jautājums – vai arī šādas situācijas nebūtu jāvērtē pēc snieguma līmeņu apraksta, par daļēji pareizu atbildi tomēr paredzot 0,5 p?
Vērtēšanas kritēriji šiem jautājumiem ir veselas rindkopas garumā. Nepārprotiet, es saprotu, ka tas ir tieši augstākā līmeņa eksāmens, tomēr man šķiet neadekvāti un pārspīlēti no vidusskolas absolventa vielu uzbūvē prasīt Cietvielu fizikas institūta līmeņa atbildi.
Un tad atkal pilnīgā pretstatā tādu pašu 1 punktu skolēns nopelna, ja prot no vienādojuma siny = 0,465 ar kalkulatoru aprēķināt leņķa y vērtību. Šie jautājumi nekādā ziņā nav līdzvērtīgi. Piedevām turpat kaimiņos skolēnam uzdod vēl divus identiskus jautājumus par leņķi, kur rodas jautājums – kādēļ fizikas eksāmenā trīs reizes pārbauda vienu un to pašu matemātikas prasmi? Līdzīgi vienā uzdevumā 1 punkts ir par korekti izveidotu, ne to vienkāršāko vienādojumu sistēmu; citā – par to, ka skolēns no formulu lapas noraksta atbilstošu formulu. Man tas nešķiet samērīgi.
Manuprāt, šāda varētu būt skolēnu reakcija, redzot, cik matemātiski komplicēti ir šī gada fizikas CE uzdevumi. Lai tos atrisinātu, jālieto substitūcijas metode, trigonometrisko funkciju redukcijas formulas, identitātes, jārisina samērā komplicētas vienādojumu sistēmas. Pirmkārt, ne visi fizikas kārtotāji ir apguvuši matemātiku padziļinātajā līmenī, tādējādi vairākuma šo prasmju viņiem vienkārši nav. Otrkārt, matemātikas CE ir citā datumā – vai tiešām ir beigušies visi kaut cik interesanti un augstākā līmeņa fizikas (!) eksāmenam derīgi konteksti?
🤬 Šādi izskatījos es, kad vērtētājiem skaidroja, kā ir jāvērtē šāds 3 punktu uzdevums: “Izmantojot grafiku, salīdzini ledus un ūdens īpatnējo siltumietilpību! Argumentē savu atbildi!” Izrādās, skolēnam pēc vārda “salīdzini” ir jāprot izsecināt, ka trešais punkts ir par to, ka uzrakstīs, ka atšķiras 2 reizes. Mums sanāca stīvēšanās par to, ka darbības vārds “salīdzini” neiekļauj šādu detalizāciju. Divu skaitļu salīdzināšanai faktiski ir 3 opcijas: =, <, >. Ja uzdevuma veidotājs vēlas zināt, cik reizes, tad šis jautājums ir jāraksta uzdevumā. Skolēnam nav telepātiski jāizspriež, ko vēl autori vēlas pārbaudīt.
Ja pārskata visas trīs eksāmena daļas, ir samērā acīmredzams, ka tas ir no fizikas eksāmena pārvērties par vēl vienu valodas un lasītprasmes eksāmenu. Mēs allaž uzsveram, ka jāvērtē par labu skolēnam, tai pat laikā piebilstot, ka skolēns nāk uz eksāmenu parādīt savu labāko sniegumu. Vai savu labāko sniegumu parādīja arī eksāmena tekstu autori? Vai šiem tekstiem nebija literārā redaktora? Es citādāk nevaru izskaidrot daudzās situācijas, kurās skolēni atbildes laukā uzdod precizējošus jautājumus par tekstu. Tā arī raksta: “Uz kuru vārdu palīgteikumā attiecas vārds “tas”? Uz impulsu?”
Var vēl gadiem turpināt vainot skolēnus par to, ka viņu lasītprasme nav pienācīgā līmenī, var dot šiem skolēniem padomu sākt lasīt un loģiski domāt. Vienīgi šis padoms 12. klases skolēnam ir, maigi sakot, nokavēts, bet precīzāk – tas ir dumjš un bezjēdzīgs. Lasītprasme ir jāsāk attīstīt jau no pirmsskolas izglītības. Ar vienu kāju jau vidusskolas absolvents nevar aizceļot atpakaļ laikā un mainīt visas savas dzīves izvēles, lai pienācīgā līmenī apgūtu lasītprasmi. Pirms pāris dienām ar manu krustdēlu Danielu lasījām katrs savu grāmatu un tad pārrunājām, ko katrs uzzinājām. Nevar tāpat apsēsties un pēkšņi sākt lasīt ar pilngadīgu cilvēku un sagaidīt, ka rīt būs uzlabojumi lasītprasmē. Mums ir jāņem vērā reālais skolēnu lasītprasmes līmenis, iespēju robežās tam jāpielāgo teksti arī eksāmenā un paralēli ļoti nopietni jāprioritizē lasīšana jau no pirmsskolas vecuma.
Es gribu apgalvot, ka vismaz viens eksāmena uzdevums ir formulēts nekorekti vai varbūt aplami, jo aptuveni puse skolēnu to pārprata. Uzskatu, ka nevar būt tāda sagadīšanās eksāmenā, kuru kārto tikai skolēni, kuri apzināti to ir izvēlējušies un tam ir gatavojušies. Runa ir par 2. daļas 3.2. uzdevumu. Pievienoju to kā bildi ar problēmas aprakstu.
Eksāmenā trūkst uzdevumu ar praktisku un skolēnu reālajā dzīvē sastopamu kontekstu. Tā vietā skolēni iedziļinās uzdevumos par homogēnu lodi ar sfērisku dobumu; spoli, kurā plūst maiņstrāva ar maināmu frekvenci; plāksni ar haotiski izurbtiem caurumiem. Tas ir kaut kāds murgs, kas atgādina to anekdoti par zirgu, kuru modelē kā lodi vakuumā.
Rezumējot, pērn LTV sižetā skolēnu novērotais, ka fizikas eksāmens ir atrauts no skolas fizikas satura, šogad ir tikai gājis plašumā. Lasot šī gada uzdevumus, man radās iespaids, ka tos ir sastādījuši kādi ar skolu nesaistīti profesori vai arī, ka notika sacensība starp autoriem, kurš izdomās piņķerīgāko uzdevumu, aizmirstot pieturēties pie standarta prasībām. Būtu apsveicami, ja Valsts izglītības satura centrs izvērtētu situāciju ar šī (un arī pagājušā) gada fizikas eksāmena kvalitāti, izdarītu secinājumus, mācītos no kļūdām un nākamgad piedāvātu korekti veidotu eksāmenu, kurā skolēniem patiesi ir iespēja parādīt savu labāko sniegumu.
Skolotājiem noteikti vēl vairāk jāpievērš uzmanība skolēnu argumentācijas prasmēm. Es domāju, ne tikai fizikas – faktiski visu mācību priekšmetu skolotājiem, tikai sadarbībā būs rezultāts. Patlaban daudzu skolēnu argumentācijas līmenis ir katastrofāli zems. Daļa skolēnu pamatojuma vietā vienkārši pārfrāzē uzdevuma tekstu.
Eksāmena izstrādājums pieejams šeit: https://www.visc.gov.lv/lv/media/25881/download?attachment ”
Ar šīm Aleksandra pārdomām savā profilā dalījies arī uzņēmējs Normunds Bergs. Viņš uzskata, ka eksāmena autoru vārdi būtu jāpublisko.
