Obligātie eksāmeni aiz muguras, skolēni sāk kārtot izvēles eksāmenus 0
“Ko tu rakstīji 6. uzdevumā?”, “Bet ko tu atbildēji 7. uzdevumā?”, “Kas tur bija ar to jautājumu par “Rail Baltic”?”, šādas pēceksāmena sarunas vakar skanēja skolās, jo 12. klašu skolēni kārtoja fizikas eksāmenu.
“Latvijas Avīze” viesojās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur vakar fizikas eksāmenu kārtoja 20 topošie ģimnāzijas absolventi: 19 puiši un viena meitene. Eksāmenā ietverta gan teorētiskā daļa, kur jāatbild uz dažādiem jautājumiem par fizikas stundās apgūto, gan uzdevumi, kur daudz jārēķina. Tāpat skolēniem bija jāapraksta, kā viņi veiktu kādu fizikas eksperimentu.
Par to, cik šis eksāmens bijis viegls vai grūts, skolēnu vidū nebija vienprātības.
Trīs puiši no eksāmena telpas iznāca pavisam dusmīgi un pārliecināti, ka šā gada fizikas eksāmena vidējais rezultāts Latvijā būs zemāks nekā pērn, kad tas jau bija gana zems – 39,8 procenti, par 10 procentiem zemāks nekā 2017. gadā.
Viens no dusmīgajiem jauniešiem – Mareks Ļipņickis – “Latvijas Avīzei” teica: “Tas ir pilnīgs stulbums! Visus iepriekšējos gados fizikas eksāmenā bija daudz rēķināmo uzdevumu. Gaidījām, ka arī šogad tā būs, taču tagad viņi izdomāja kaut kādus teorijas uzdevumus un visā eksāmenā bija tikai divi vai trīs rēķināmie uzdevumi.”
Citi piebilda: eksāmenā bija aptvertas tik daudzas tēmas, ka nav bijis iespējams visām kārtīgi sagatavoties.
Ģimnāzists Antons Averins piekrita, ka eksāmens bijis salīdzinoši grūts. Savukārt Kristiāns Rauls Puļķis uzskata, ka šā gada fizikas eksāmens līdzinās iepriekšējo gadu eksāmeniem un bijis salīdzinoši vienkāršs. Puisis gan atzina, ka eksāmenam gatavojies nopietni: mācījies fiziku ne tikai skolā, bet arī gājis uz kursiem Rīgas Tehniskajā universitātē.
Fizikas eksāmens vidusskolu beidzējiem nav obligāts, tāpēc to kārto tie topošie absolventi, kuriem fizikas eksāmena sertifikāts nepieciešams tālākajās studijās vai kuriem šajā mācību priekšmetā sevišķi labi sokas.
Elektronikas nozares uzņēmēji Latvijā jau ilgstoši prasa, lai tiktu ieviests obligāts eksāmens kādā no dabaszinātnēm. Uzņēmēju ieskatā tas būtu ļoti nepieciešams arī fizikā, jo veicinātu šī mācību priekšmeta apguvi. Taču aptaujātie skolēni uzskata, ka eksāmens nav jāuzspiež visiem, jo katram ir savas stiprās un vājās puses un ne visiem skolēniem padodas fizika.
Antons fizikas eksāmenu kārto tāpēc, ka plāno studēt Nīderlandē mehānikas inženieriju un izvēlētā augstskola nākamajiem attiecīgās studiju programmas studentiem pieprasa centralizētā fizikas eksāmena sertifikātu. Līdzīgs iemesls eksāmena kārtošanai ir Kristiānam Raulam. Arī citi eksāmena kārtotāji grasās studēt ar dabaszinātnēm vai inženierzinātnēm saistītas jomas.
Kopumā Latvijā kārtot fizikas eksāmenu šogad bija pieteikušies 1512 vidusskolu absolventu, kas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā eksaminējamo skaits obligātajos eksāmenos: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Tie jau ir nokārtoti. Nākamajā nedēļā daļa vidusskolu absolventu kārtos centralizēto eksāmenu bioloģijā un ķīmijā, kā arī eksāmenu informātikā. Tāpat notiks matemātikas eksāmens un mazākumtautību valodā 9. klašu absolventiem.
Aiznākamajā nedēļā vidusskolēni kārtos eksāmenus ģeogrāfijā, ekonomikā un mazākumtautību valodā, bet 9. klašu absolventi dosies uz eksāmenu vēsturē.
