Fizika pirtī – mazliet jāzina 0
* Siltums ir enerģija, un jebkurā telpā starp priekšmetiem norisinās enerģijas pārnese – aukstākais sasilst, siltākais atdziest. Jo kāda lieta karstāka, jo siltuma elektromagnētiskā starojuma veids, ko sauc arī par infrasarkano starojumu, no tās plūst intensīvāk. Nostājoties tuvāk pirtskrāsnij, kurā deg uguns, jūtam lielāku karstumu, nekā atrodoties tālāk.
* Enerģija no ķermeņa uz ķermeni vai priekšmetu pāriet arī tieša kontakta ceļā. Tā ir saskares jeb konvekcijas enerģija: gaiss, piekļūstot ugunij vai versmīgiem akmeņiem, sakarst un, apņemot jebkuru ķermeni, kas telpā, atdod tam daļu sava siltuma.
* Arī mūsu organismā visu laiku noris sarežģītas oksidācijas jeb degšanas reakcijas, radot siltumu, bet pārpalikusī enerģija tiek izmesta – gan siltumvadīšanas, gan tiešo kontaktu ceļā. Lai sistēma nepārkarstu, izmantojam arī trešo enerģijas atdeves veidu – siltuma iztvaikošanu jeb svīšanu, ko organisms ieslēdz sevis atdzesēšanai, ja apkārtējā vide ir karstāka nekā ķermenis.
* Pirtsprocesa izpratnei svarīgi atcerēties, ka gaisā vienmēr atrodas iztvaikojis ūdens, kura daudzumu var mērīt gan gramos vienā kubikmetrā (absolūtais gaisa mitrums), gan aprēķināt procentos, pie esošās temperatūras salīdzinot patieso gaisā atrodamo ūdens tvaiku daudzumu ar maksimāli iespējamo (relatīvais gaisa mitrums). Temperatūru, pie kuras noteikta mitruma gaiss vairs nevar uzņemt ūdens tvaikus, sauc par rasas punktu.
Jo gaiss sausāks, jo rasas punkts ir zemāks, turpretī pie lielāka mitruma – augstāks. Ja gaisa relatīvais mitrums ir 100 procenti, jo kļuvis piesātināts, rasas punkts ir vienāds ar gaisa temperatūru.
Zem rasas punkta ķermeni silda infrasarkanie stari un karstais gaiss – lai atdzistu, tas svīst. Notiek iztvaikošana. Augsta temperatūra un zems absolūtais mitrums veicina ādas un gļotādas sausināšanos.
Virs rasas punkta infrasarkanos starus daļēji absorbē tvaika un ūdens molekulas, tāpēc ķermeņa sildīšana galvenokārt notiek, tā virsmai saskaroties ar karsto ūdens tvaiku kondensātu. Tas uz cilvēka ādas sāk kondensēties plānas karsta ūdens plēvītes veidā, ko sajūtam kā karstumu. Mēģinot to mazināt, ķermenis uzsilst.
