Daži nosacījumi, kas vienlīdz attiecas uz visiem 0
1. Ja pirtsrituālu nevada zinīgs speciālists, bet tajā piedalās vairāk vai mazāk nostiprinājusies domubiedru grupa, kurā katrs pats sev pirtnieks, vēlams tomēr iegaumēt dažus nosacījumus, lai viena labsajūta nekļūtu par apgrūtinājumu citiem.
2. Lāvas telpā kopā labāk iet tiem, kuri tobrīd atrodas vienā pirtsrituāla fāzē. Ja pērtuvē, kur relatīvais gaisa mitrums ir 100 procenti, ieietu cilvēks, kura ķermenis uzsildīts līdz plus 45 grādiem, uz viņa ādas rasa vēl neveidotos. Taču tāds, kurš nule ienācis, justos slikti, uzreiz nonākot plaucējošā karstumā.
Vēlams, lai sakarsēto akmeņu krāvums nebūtu atsegts, bet pārklāts ar aizvirtni – tā vieglāk nodrošināt režīmu, kad telpā ir patīkami silts, bet akmeņi zem vāka – ļoti karsti.3. Lāvas telpā jāizvairās no žampāšanās pa ūdeni. Ja cilvēkam, kurš peras vai kuru per, līdzās trauks, kurā ik pa brīdim tiek mērcēta slotiņa, šļakatu dēļ gaisa mitrums telpā strauji palielinās. Uz miesas kondensējas nevis patīkams sīkpilienu tvaiks, bet nosēžas blīva un smaga suta.
4. Pirtī svarīga laba ventilācija. Nepietiek ar lodziņu sienā, kuru ik pa brīdim atver gaisa apmaiņai – pamatierīcei jābūt iebūvētai stacionāri. Tā sākas zem kurtuves, beidzas sienā zem lāvas, nodrošinot pastāvīgu smagā pirtstelpas gaisa apmaiņu ar svaigu. Pērtuves izmazgāšana ar šļūteni pēršanās starplaikos neder gaisa uzlabošanai, bet tik vien kā sienu vai lāvas dzesināšanai, ja siltuma starojums to pārāk sakarsējis.
5. Tā kā lietošanā ērtas aparatūras pagaidām vēl nav, siltuma un mitruma sabalansēšana paliek galvenokārt pirtnieka jutības ziņā. Ja pēc gara uzmešanas pērējs var padzenāt pie griestiem uzkrājušos svelmi un rokām karsti, tomēr pirkstgali vēl nedeg, bet peramajam, izbaudot šo vilni, mazliet svilst krūšu galiņi, mitruma un siltuma attiecība uzskatāma par sabalansētu. Ja pērēja nagiem jau kļūst par šerpu, sarkanā līnija pārkāpta.
