Fizikālas rotaļas ap rasas punktu. Veiksmīga pirtī iešana un “sarkanās līnijas”, ko nepārkāpt 0
Rotaļāšanās – smalka un individuāla
Pirtī uz ķermeni visspēcīgāk iedarbojas siltums un mitrums, tāpēc ļoti svarīgi šo iedarbību izprast un regulēt, lai varētu vadīt.
Tie, kuriem nav izdevies atrast sev pastāvīgu pirti, tāpēc apmeklē to, kas pa rokai, parasti jūtas pārsteigti, cik atšķirīga gaisotne tajās valda. Ir pirtis, kurās galvenais – izturēt. Jo svelmīgāk uz augšējās lāvas, jo labāk. Turpretī citās godā tāda mērenība, ka jāsāk domāt, vai labāk nepalikt mājās un neiztikt ar dušu – garu uzmest nevar, jo akmeņi tik tikko čūkst, gaiss pērtuvē smags un mitrs.
Protams, rodas jautājums, kura labāka un pareizāka.
“Siltuma un mitruma sabalansēšanai pirtī būtu aplam izvirzīt vienu pareizuma normu – katram pirtniekam savi ieskati, katrā pirtī sava gaisotne. Taču, ja sapratīsim, ka šo mijiedarbību galvenokārt nosaka fizikas likumi, pirtsrituālu būs vieglāk ievirzīt gan labsajūtai, gan veselības stiprināšanai,” uzskata Alvis Paeglītis, klasiskajai medicīnai piederīgs vīrs, kurš pievērsies arī pirtszinībām.
Prasme zinīgi apieties ar rasas punktu jeb iztvaikošanas un kondensācijas procesu miju ir galvenais kvalitatīva pirtsrituāla priekšnoteikums. Tā ir ļoti smalka, bet vienlaikus individuāla balansēšana uz robežas, kur mitrums te pāriet rasā, te iztvaiko, bet karstais tvaika vilnis, kura smalkās lāsītes mazliet pat svilina un uz mirkli sastopas ar ķermeni, ar slotiņām īstajā laikā tiek aizvējots prom, lai neradītu pārkaršanas sajūtu.
Ja kāds ar ķermeņa temperatūru ap 37 grādiem bez iepriekšējas uzsildīšanās izvēlētos mesties guļus lāvas telpā, kurā gaisa temperatūra ir plus 60 grādi, un vēl uzmestu garu, panākot augstu gaisa relatīvo mitrumu, viņa ķermenis līdzīgi kā loga rūts mitrā telpā acumirklī norasotu. Bet uz ādas nosēstos gandrīz vai plaucējoša ūdens plēvīte ar 60 grādu temperatūru.
Šī procesa nodrošināšanai pērtuvē vajadzīgs atbilstīgs mitrums, ko nodrošina ar gara liešanu. Jo karstāks gaiss virs uzkarsētās virsmas, uz kuras lej ūdeni, jo izveidojušais gars sastāv no mikroskopiskākiem pilieniņiem. Saskarē ar ādu tāds nodrošina kvalitatīvāku ķermeņa izsildīšanu. Turpretī, ja akmeņi krāvumā nav pietiekami sakaituši, gaiss virs tiem nespēj uzņemt visu radušos tvaiku. Ūdens molekulas uzreiz sāk kondensēties, veidojot smagu un smacīgu sutu.
Ja kāds ar ķermeņa temperatūru ap 37 grādiem bez iepriekšējas uzsildīšanās izvēlētos mesties guļus lāvas telpā, kurā gaisa temperatūra ir plus 60 grādi, un vēl uzmestu garu, panākot augstu gaisa relatīvo mitrumu, viņa ķermenis līdzīgi kā loga rūts mitrā telpā acumirklī norasotu. Bet uz ādas nosēstos gandrīz vai plaucējoša ūdens plēvīte ar 60 grādu temperatūru. Pati par sevi karstuma un aukstuma izjūta ir daļēji subjektīvs jēdziens. Katra cilvēka organisms atšķiras gan ķermeņa veidojuma, gan vielmaiņas intensitātes un veselības stāvokļa ziņā, tomēr tik karsti pirtsprieki diez vai kādam īstu labsajūtu sagādātu.
Tāpēc prātīgāk sākt šo rituālu patīkami siltā telpā un ar mazāku gaisa mitrumu, lēni uzsildot ķermeni līdz plus 40 grādiem vai vēl augstāk, bet nepārkāpjot rasas punktu un kondensāciju uz ādas neizraisot.
Pirtnieka meistarība – ar prasmīgu gara liešanu pacelt telpā mitrumu līdz vēlamajam līmenim. Kad pēc brīža ventilācijas dēļ tas noplacis, mest garu atkal, rēķinoties, ka sakarsušie tvaiki sakrājas pie griestiem. Ar slotiņām mazliet plaucējošo mitruma vilni uzvēdināt ķermenim, bet minūti, ne vairāk. Un pagaiņāt nost.
Svarīgi nevis tikai mehāniski liet uz akmeņiem ūdeni un zvetēties ar slotām, bet apzināti vadīt procesu, kur mitrums pāriet rasā un atkal iztvaiko.
Ja pirts iecerēta mierīgai relaksācijai, nevis izturības pārbaudei, žonglēšanai abpus iztvaikošanas un kondensēšanās iespējām pārāk ilgai nevajadzētu būt. Turpretī, ja kādam tīkamāks ilgstošs plaucējoša tvaika vilnis, pēršanās priekiem jānododas ilgāk. Organisms ir trenējams, pierod pie visa. Arī tā var būt: izšaujoties no lāvas telpas, āda sarkana kā katlā iemestam vēzim, bet cilvēks laimīgs. Ja vien veselība ļauj, nevienam nav tiesību teikt, ka viņš rīkojas aplam. Katram pašam jāizvērtē, kas vairāk piemērots.
