Foto – Shutterstock

Fitoterapeits Artūrs Tereško: “Bērnu galviņās bāž daudz kā nevajadzīga” 0

Katra nākamā paaudze kļūst aizvien slimāka. Mediķi atzīst, ka starp skolas vecuma bērniem grūti atrast pilnīgi veselus.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Skolēnu neveselība rodas tāpēc, ka ir nesaprātīgas mācību programmas, kas liek iebāzt galviņās daudz kā nevajadzīga, uzskata fitoterapeits Artūrs Tereško. “Bērni ļoti daudz laika spiesti pavadīt sēdus stāvoklī gan skolā, gan mājās. Palīgā nāk datorspēles un televizors. Bērni vairs neiet ārā spēlēt futbolu, paslēpes – neskraida. Pēc būtības cilvēkam līdz 15 gadu vecumam ir jānoskrien tikpat daudz, cik visā atlikušajā dzīvē. Kurš to izdara? Rodas stājas problēmas, fiziskās attīstības traucējumi, bojājas redze.

Otrs cēlonis – ar E vielām piesārņotā pārtika. Pat tad, ja cilvēks cenšas ēst veselīgi un izvēlas augļus un dārzeņus, reizē ar tiem viņš saņem tās ķimikālijas, ar kurām augi apstrādāti augšanas laikā. Piekrītu Rūtai Bērziņai-Bērzītei, kura iesaka importa vīnogas rakt nevis kompostā, bet tur, kur neviens netiek klāt –tik indīgas tās ir.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja dārzkopis grib tikt galā ar miltrasu, tad vajagot šīs vīnogas noskalot un ar šo ūdeni apsmidzināt slimos augus. Un ko tad ēd tās vistiņas un broilerīši, kam divos mēnešos jānonāk uz patērētāja galda? Hormonālu barību, kas pēc tam tiek arī cilvēkam,” atgādina fitoterapeits.

“Cilvēkiem jāatgriežas pie ģimenes dārziņu kultūras, jāiesaista darbos bērni un jāaudzē sev visi nepieciešamie dārzeņi, augļi un ogas. Pārstāsim ēst tik lepni, būsim pieticīgāki! Visā pasaulē pieaug hronisku slimību skaits, vidējais dzīves ilgums vairs nepalielinās – jo cilvēks vecāks, jo vājāka viņa imunitāte. Bērni un jaunie cilvēki slimo pārmērīgās imunizācijas (vakcinācijas) dēļ.

Ja bērns slimo, uzskata, ka viņam ir vāja imunitāte, patiesībā tā bieži vien ir par daudz stipra. Tiek kāds mikrobiņš mutē, padzīvo tur, uztaisa kādu toksīnu un pamazām nobeidzas. Bet nē, cilvēciņam rodas pastiprināta reakcija pret šo mikrobu. Izdalās tādas vielas, ka organisms pats uztaisa sev iekaisumu. Cits cilvēks uz mikrobu nenoreaģē, jo imunitāte ir vājāka, un slimība nerodas. Ne vienmēr vajag celt imunitāti, sevišķi ar dažādām vakcīnām agrīnā vecumā,” teic Artūrs Tereško.

Raksts no izdevniecības “Lauku Avīze” grāmatas “400 veselības augi Latvijā”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.