Ivars Bušmanis: Fiskālie vanagi un viņu spalvas 0
Kad pirms nedēļas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija Rīgā prezentēja 2017. gada ekonomikas pārskatu par Latviju, pār mums nobira vismaz 20 ieteikumi, kuriem klausot mēs panākšot bagātākās Rietumeiropas valstis.
Padomi atšķiras no tiem, kurus mums uzspieda un tagad iesaka Eiropas Komisija vai Starptautiskais valūtas fonds. Ne visus ņems vērā. Viens no tādiem bija (brīvā zemteksta pārstāstā): jums ir mazi parādi, aizņemieties vēl, neskatieties uz budžeta deficītu, bet ieguldiet attīstībā un cilvēku veselībā! Ierēdņu žargonā tas ziņojumā noformulēts šādi: “Pilnībā izmantojiet pieejamo fiskālo telpu, ieskaitot fleksibilitātes mehānismus, lai finansētu strukturālās reformas.” Taču klātienē radās iespaids, ka vēl drīkst aizņemties, jo līdz pieļaujamajiem valsts parāda griestiem (60%) vēl tālu (ir 39%). Finanšu ministrijas budžeta stratēģis Nils Sakss uzreiz attrauca: “Paldies par ieteikumu, mēs to jau pilnībā esam īstenojuši!” Viņam taisnība – tik, cik pieļauj Eiropas Komisija, tik arī maksimāli tiek izmantots.
Vietējie fiskālie vanagi – Fiskālās disciplīnas padome Jāņa Platā vadībā – valdībai nupat pārmeta, ka tā trešo reizi trīs nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu. Droši vien 5. oktobrī nāks klajā ar Uzraudzības ziņojumu par budžetu, kurā valdība meklē katru iespēju nepieciešamajiem papildu tēriņiem. Nevar neko pārmest padomei, kuras uzdevums ir sekot likuma ievērošanai – tos iemauktus uzreiz pēc krīzes valstij uzlika Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisija eksperti. Likumu sāka izstrādāt un beidzot arī pieņēma Valda Dombrovska valdīšanas laikā, kurš šobrīd jau kļuvis par Eiropas mēroga fiskālo vanagu un acīgi uzmana nobīdes parāda palielināšanas virzienā gan Spānijā, gan Itālijā. Vienīgi Francijai nekā nevar padarīt, kur budžeta deficīts jau desmit gadus pārsniedz pieļaujamos 3%.
Bet cīnās EK ar mazajām valstīm. Ar Grieķiju Valdim Dombrovskim sekmējies vēl labāk nekā ar Latviju – tur izdevies panākt, ka pirmoreiz Grieķijas vēsturē (kopš 1980. gada) pērn bija budžets ar pārpalikumu. Pirms trim gadiem vēl bija 13,1%, bet pērn jau +0,7%. Spoža spalva vanagam!
Cīniņi ar Latviju šoruden par nākamgad plānoto budžeta deficītu (-1,6%) vēl priekšā. Zīmīgi, ka Eiropas Komisijas vārdā, kura Latviju cenšas pabāzt zem 1% deficīta sliekšņa, astoņus gadus uzstājās Gatis Eglītis. Viņš kā ekonomists, kurš EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorātā bija atbildīgs par Latvijas ekonomikas un budžeta uzraudzību, neiztrūkstoši bija starptautisko aizdevēju komandā. Nu divus gadus viņš darbu Briselē ir atstājis un pauž atšķirīgu viedokli. “Budžeta deficīts nav liels grēks. ES pieļauj līdz 3%, bet Latvijai, manuprāt, līdz 2% būtu pieļaujams. Ar vienu nosacījumu: ka naudu “neapēd” ierēdņi, bet tiek labām lietām – veselības aprūpei, izglītībai, valsts pārvaldes uzlabošanai, aizsardzībai,” tagad “LA” saka bijušais EK ierēdnis. Nerunā viņš par igauņu labo piemēru, kuri labos gados bija atlikuši naudu nebaltai dienai. Viņš uzskata, ka Latvijā ir vairākas jomas, kurās nauda jāiegulda šodien, nevis pēc desmit gadiem. Nebaida viņu aizņemšanās uz nākamo paaudžu rēķina. Jo: “Nauda tiek tieši nākamajām paaudzēm. Ja sakārtosim, piemēram, izglītības sistēmu, pēc kāda laika nauda nāks atpakaļ, jo nākamā paaudze būs gudrāka un spēs nopelnīt vairāk naudas. Jo cilvēki būs veselīgāki, jo ilgāk un labāk strādās un nauda nāks atpakaļ. Un pēc gadiem desmit atmaksās šodienas parādu.”
Nez vai fiskālie vanagi dēj olas? Uzklausot uzņēmēju dzīvesstāstus, neatceros, ka kāds no veiksmīgajiem būtu stāstījis, ka skolā viņš bijis paklausīgs un disciplinēts un ka nav sagādājis problēmas skolotājiem. Toties tagad viņi pelna naudu sev un valstij. Protams, ka ir uzņēmēji, kas ar lepnumu rāda uz savām būvēm vai iekārtām, kuras spējuši sagādāt paši bez banku aizdevumiem. Bet apsviedīgākie aizņemas, iegulda, atpelna ar uzviju. Valdībai jāgādā, lai arī no budžeta vai ES fondiem ieguldītā nauda veselībā, izglītībā nāktu atpakaļ ar uzviju, nevis tikai apmierinātu streikotāju pamatotās prasības.
