Fiskālās telpas paplašināšanas upuri: ko dos valdības ideja samazināt naudu bezdarbnieku pabalstiem? 0
Valdība ir nolēmusi no 2020. līdz 2022. gadam bezdarbnieku pabalstiem paredzēto naudas summu samazināt par 12,3 miljoniem eiro ik gadu.
Vakar Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtības pārskatīšanu, nosakot, ka no nākamā gada janvāra pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši, nevis deviņi mēneši, kā tas ir patlaban. Šobrīd pabalstu pilnībā var saņemt trīs mēnešus, bet no nākamā gada – tikai divus mēnešus, bet trešajā mēnesī tas būs 75% apmērā, nākamos divus mēnešus 50%, bet pēdējos divus mēnešus vēl mazāks – 45% no piešķirtā pabalsta. Valdība ir uzdevusi LM sagatavot grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojekta paketē. Šīs valdības piedāvātās izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimai.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks teica, ka ministrija neesot šīs idejas autore, LM tikai izpildījusi pagājušās piektdienas valdības ārkārtas sēdē nolemto sagatavot priekšlikumus, kā varētu paplašināt fiskālo telpu situācijā, kad valstī ir jūtama darbaspēka nepietiekamība un bezdarba līmenis samazinājies.
Vairāk nekā 12 miljoni eiro esot aprēķināti, samazinot par mēnesi pabalstu izsniegšanas laiku uz to bezdarbnieku daudzumu, kāds tas ir patlaban, un procentuāli samazinot naudas summas lielumu, sākot no trešā pabalsta saņemšanas mēneša.
“Protams, tā ir diskusija, cik godprātīgi cilvēki izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmas dotās iespējas. Te nav balts vai melns. Naudu plānots izmantot, lai mēs varētu sākt ieviest minimālā ienākumu līmeņa plānu, ko valdība akceptēja 20. augustā. Tas nozīmē, ka no 2020. gada 1. janvāra tiks celtas minimālās pensijas, minimālās invaliditātes pensijas, arī sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī personām ar invaliditāti kopš bērnības. Bet divi miljoni eiro kopumā ir fiskāli neitrāli un paredzēti pasta piegādēm pensionāriem,” skaidroja Alliks.
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” gan noteic, ka no nodarbinātības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas saistīti tikai ar apdrošināšanu bezdarba gadījumos. Kā tad ir šajā gadījumā, kad bezdarbniekiem it kā paredzētā nauda tiks citiem mērķiem? I. Alliks to skaidroja šādi: “Tiešā veidā to neizmantos. Tiks palielināta tikai fiskālā telpa.”
Vērtējot šo valdības lēmumu, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka izteicās, ka pirms budžeta pieņemšanas parasti parādoties ne viena vien traka ideja.
Objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ tiekot meklēti visādi ceļi. Viņš uzskata, ka izmaiņas visvairāk skars tos cilvēkus, kas kādu laiku ir bez darba, nevis ilgstošos bezdarbniekus. Īpaši tos, kas strādā sezonālu darbu. A. Sauka gan šaubās, ka uz šo cilvēku rēķina iegūs 12 miljonus eiro. Viņš uzskata, ka visdrīzāk to varētu izdarīt uz to personu rēķina, kam ir relatīvi lielas algas un kas ik pa laikam kļūst par divu trīs mēnešu ilgiem bezdarbniekiem, lai atpūstos vai kādu citu apsvērumu dēļ. Pēc tam atkal atgriežas iepriekšējā darba vietā.
“Cilvēki grib sajūtu, un tā ir saprotama, ka, maksājot nodokļus, kaut arī viņi neizmantos visus sociālos labumus, var potenciāli dabūt kaut ko pretī. Ja tā nenotiek, tad tas var netieši ietekmēt nodokļu nemaksāšanu. “Tie ir uztveres faktori, kas lielā mērā var ietekmēt arī uzvedību,” uzskata ekonomists Sauka.
