LETA jau ziņoja, ka ceturtdien līdzīgu lēmumu pieņēma arī Krievijas Biatlona savienība, kura atteicās rīkot martā, arī Tjumeņā, plānoto Pasaules kausa posmu, kā arī pasaules čempionātu junioriem un jauniešiem, kam bija jānotiek Pleskavas apgabalā. 0
Decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas komisija kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.
Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.
“SOK ir sākusi disciplinārlietas pret 28 Krievijas sportistiem, par kuriem ir pierādījumi par manipulācijām ar viņu urīna analīzēm, kuras tika iegūtas 2014.gada Soču ziemas olimpisko spēļu laikā,” teikts SOK paziņojumā.
SOK Lozannas Antidopinga laboratorijā vēlreiz pārbaudīs šo 28 sportistu Sočos nodotās dopinga analīzes. Tiesa, iepriekš SOK prezidents Tomass Bahs bija paziņojis, ka SOK atkārtoti pārbaudīs visas Krievijas sportistu 2012.gada Londonas Vasaras olimpiskajās spēlēs un 2014.gadā Sočos nodotās dopinga analīzes. Tagad tiek ziņots, ka pārbaudīs arī visas Krievijas sportistu nodotās analīzes 2010.gada Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs.
Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.
SOK uzsver, ka ierosinātās disciplinārlietas vēl nenozīmē, ka ir veikts dopinga pārkāpums, taču izmeklēšanā iegūtie fakti var novest pie attiecīgām sankcijām pret tiem, kuru vaina tiks pierādīta.
Pēc Maklarena ziņojuma publicēšanas un tās sniegtās informācijas analīzes, vairāki mediji, tostarp arī Krievijā, ziņoja, ka Sočos pozitīvas analīzes bijušas arī olimpiskajam čempionam skeletonā Aleksandram Tretjakovam un divkārtējam šo spēļu čempionam bobslejā Aleksandram Zubkovam ar stūmējiem. Tāpat aizdomās turamo vidū bija arī olimpiskie vicečempioni kamaniņu sportā stafetē Alberts Demčenko un Tatjana Ivanova.
Tretjakovs Sočos aiz sevis atstāja titulēto Latvijas skeletonistu Martinu Dukuru, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs palika ceturtais. Savukārt uzreiz aiz Zubkova četrinieka palika Latvijas kvartets ar pilotu Oskaru Melbārdi. Tikmēr Krievijas kamaniņu braucēji komandu stafetē izcīnīja sudraba godalgas, bet trešajā vietā Sočos ierindojās Latvijas komanda.
Sportisti aizliegtās vielas uzņēmuši, lietojot speciāli pagatavotus kokteiļus, kuros bijis sajaukts alkohols ar dopingu. Bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs sadarbībā ar Krievijas Sporta ministriju izveidojuši sarakstu ar sportistiem, kuriem šis kokteilis bija jālieto. Šie sportisti pirms olimpiskajām spēlēm nodevuši “tīrās” proves, kuras Olimpiādes laikā apmainītas pret tobrīd ņemtajām pozitīvajām provēm.
Maklarena ziņojums sacēlis pamatīgu vētru ziemas sporta veidu sabiedrībā. Tā Latvijas skeletona komanda bija pirmā, kura paziņoja, ka boikotēs februārī Sočos ieplānoto pasaules čempionātu. Pēc tam, kad latviešu iniciatīvu atbalstīja arī citas valstis, Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) čempionātu pārcēla uz Kēnigszē trasi, Vācijā.
Savu izmeklēšanu ir sākusi arī Starptautiskā Biatlona savienība (IBU), jo tiek ziņots, ka 31 Krievijas biatlonists piedalījies dopinga sistēmā.
Tāpat ceturtdien tika atcelts martā Krievijā plānotais Pasaules kausa posms ātrslidošanā.
