Ūdrs, Ivdrs, Iudrs… 4
Māris Baltiņš stāsta, ka, noteikumu grozījumus izstrādājot, Dzimtsarakstu departaments uzstājis, lai būtu tiesības mainīt ierakstu tādos gadījumos, kā, piemēram, ja dokumentos bija ierakstīts “Josifs”, bet ģimene bija vēlējusies “Jāzeps” vai “Jezups”, jo šāda cilvēku vēlmes nerespektēšana padomju laikos piedzīvota. Noteikumos sacīts: “Ja ierakstīts nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Osips, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Jānis, Jāzeps, Helēna –, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Ivans vietā – Jānis, vārdu Osips un Josifs vietā – Jāzeps, vārda Jeļena vietā – Helēna.”
Un pretējs gadījums – ja cittautietim ierakstīts latvisks vārds, piemēram, Jānis, Jāzeps, Pēteris, Helēna, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Ivans, Josifs vai Osips, Pjotrs, Jeļena, Nataļja, Kristina –, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Jānis vietā – Ivans, Jāzeps vietā – Osips vai Josifs, Pēteris vietā – Pjotrs, Helēna vietā – Jeļena, Natālija vietā – Nataļja, vārda Kristīna vietā – Kristina.”
M. Baltiņš atceras pie Zilupes sastaptu 1940. gadā dzimušu vecticībnieku Jāni, kurš latviski nepratis, taču viņš šo vārdu uzskatījis par sev tuvāku, līdzīgāku vārdam “Joans” (vārda veckrieviskā forma) nekā būtu vārds “Ivans”. Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu literārajā valodā, piemēram, Jānis, Pēteris, Sīmanis, Sams, Sīlis, Lidija, Lazda, Līkums, Lūza, Ūdris. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt izlokšņu fonētiskās īpatnības, piemēram, Joņs, Pīters, Seimaņs, Soms, Seiļs, Lideja, Lozda, Leikums, Liuza, Iudrs vai Ivdrs.
