“Bet kur rakstīts, ka ir tieši tā?” 4
“Grozījumi tapa pēc to iestāžu iniciatīvas, kuras atbildīgas par personas dokumentu izdošanu, proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Dzimtsarakstu departaments, jo viena izdod personu apliecinošus dokumentus, otra veic ierakstus dzimšanas un laulību reģistros,” skaidro M. Baltiņš. Nav runa par konceptuālu maiņu pirms 13 gadiem izdotajos Ministru kabineta noteikumos, tajos formulētie pamatprincipi joprojām ir spēkā. “Bet dzīve parādījusi, ka ir pietiekami daudz jautājumu, kas noteikumos nav apskatīti. Tas rada grūtības tiem, kas šos dokumentus izsniedz un kam jāuzklausa cilvēku pretenzijas: “Bet kur rakstīts, ka ir tieši tā, kā jūs sakāt, nevis citādi!”” turpina VVC vadītājs. “Mērķis bija rast tādus formulējumus, kas ļautu izšķirties, kādu formu dokumentos labāk ierakstīt, un, ja nepieciešams, ļautu arī zināmu elastību.” Ir pietiekami liela pieredze atveidot krievu cilmes vārdus, lietuviešu cilmes vārdus, vācu cilmes vārdus, bet, saskaroties kaut vai ar ukraiņu vārdiem, baltkrievu vārdiem nepastarpināti, nevis caur krievu valodu, rodas jautājumi, kā jāatveido latviski. Piemēram, krieviskas cilmes vārds ir Oksana, taču ukraiņiem ir Aksana.
Otrs ļoti būtisks aspekts – globalizācijas apstākļos Latvijā ierodas cilvēki, kuri teic, ka viņiem kādas svešas zemes pasē ierakstīts tas vai cits vārds, un lūdz, lai Latvijas pasē raksta tieši to pašu. Un tad ir virkne izšķiršanos.
Skaidrojot, kāpēc noteikumos minēts, ka Latvijas pasēs netiks ierakstīti virkne aristokrātisku titulu (piemēram, grāfs, barons, hercogs, firsts, junkurs, marķīzs, vikonts, brīvkungs, princis, infants, dofins, idalgo, lords, lēdija, skvairs, sers, pērs, kņazs, pašā, vezīrs, bejs), Māris Baltiņš piemin, ka dažās zemēs šos aristokrātiskos titulus joprojām raksta personas dokumentos. Un, ja cilvēkam piešķirts zinātņu doktora grāds, Vācijā arī tas tiek ierakstīts pasē.
To, ka izpratne dažādās zemēs ir atšķirīga, pierāda arī Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi. Kāda dāma, būdama dubultpilsone Austrijā un Vācijā, pēc precībām ar vācu firstu vēlējās, lai viņai ieraksta pasē aristokrātisko “Fürstin”. Austrieši atteicās to darīt. Tiesa atzina, ka nekāda kundzes identifikācija bez šī “firstienes” ieraksta nav traucēta, un, tā kā Austrijā nepastāv jēdziens par valstiski atzītiem aristokrātiskiem tituliem, pasē to nerakstīs. Tāpat, ja kāda latviešu dāma apprecētos ar dižciltīgu Vācijas kungu, viņai Latvijas pasē šo jauniegūto dižciltību nerakstītu. “Noteikumiem jābūt gana precīziem, lai tos varētu izprast katrs, kurš tos piemēro,” uzsver M. Baltiņš.
No angļu valodā runājošām zemēm nāk vidusvārdu saīsinājumi, kuri daudzos gadījumos pat netiek atšifrēti. Piemēram, Džons Ficdžeralds Kenedijs angliski bieži tiek rakstīts, vidusvārdu saīsinot ar F., bet latviski šis viens burts pazudīs vai būs pilnībā atšifrēts.
Ir gadījumi, kad jāizsniedz dokumenti cilvēkiem, kuru uzvārdi nav Eiropas valodās, bet nāk no Indijas vai Āfrikas. Var būt arī uzvārdi, kuros ir tikai viens līdzskanis. Ko darīt? Jāakceptē, ka tā ir. Atveidojot personvārdus no Āzijas un Āfrikas valodām, pieļaujami gadījumi, kad vārdu vai uzvārdu veido tikai viens līdzskanis (piemēram, M, K, F) vai līdzskaņu savienojums (piemēram, Nm, Wr, Ch).
Arābiem pasēs ir vārdu saīsinājumi, un noteikumi paredz, kā rīkoties šādā gadījumā: “Ja personas vārds oriģinālvalodā ir saīsināts (piemēram, Md, Mh vai Mhd), tas latviski atveidojams pilnā formā (piemēram, Muhameds, Mohammeds vai Mahmūds).
Cits gadījums – daudzkomponentu uzvārds, piemēram, van der Stūls – tajā ir divi aristokrātiskie priedēkļi, un tie jāraksta ar mazo burtu.
