Finanšu skandāla ēna pār Latvijas Literatūras centru 0
Pārbaudēs secināts, ka Latvijas Literatūras centrs (LLC) nevar atskaitīties par 160 550 eiro izlietojumu, ko centram dažādu projektu īstenošanai pēdējo divu gadu laikā pārskaitījis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un Kultūras ministrija (KM), man apliecināja VKKF tradicionālās kultūras nozares un filmu mākslas nozares kuratore Jana Vērdiņa.
VKKF direktors Edgars Vērpe LTV pavēstīja, ka revidents uz Literatūras centru aizsūtīts pēc tam, kad saņemtas vairākas “ne īsti korektas” atskaites. “Lūdzām izveidot atsevišķus kontus lielajiem projektiem, kas arī tika izdarīts. Tad pamanījām, ka netiek veikti maksājumi, kas jau bija jāveic agrāk, kaut kādu iemeslu dēļ tie tiek kavēti, un aizsūtījām revidentus apskatīties. Secinājām, ka faktiski līdzekļi tiek pārskaitīt: ne tādiem mērķiem, kā paredzēts.”
Pretenzijas pret līdzekļu izlietojumu LLC ir arī ministrijai, “LA” atzina KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Viņš gan uzsvēra, ka nav runa par visiem LLC pēdējos gados piešķirtajiem līdzekļiem: “Piešķirti kopumā vairāk nekā 300 000 eiro, viņi ir piedalījušies trīs grāmatu tirgos, iznāk žurnāls “Latvju Teksti”, tātad kaut kas jau ir noticis.” Voldiņš arī norādīja, ka tiks aicināta kopā nozare, darot visu, lai LLC glābtu, nevis likvidētu, un jautājums pamatā ir par centra vadību.
Par centra pārvaldību tika spriests arī LLC biedru un dibinātāju sapulcē, kas notika vakar vakarā. LLC vada Jānis Oga, pret kura darbību VKKF, KM un Literatūras centra biedriem šobrīd ir vislielākie iebildumi, taču problēmas bijušas arī ar LLC padomi, kurā 2007. gadā ievēlēti Artis Ērglis un Arnis Nīcgalis.
Ērglis telefonsarunā man norādīja, ka ievēlēts tikai uz gadu, kā to paredz LLC statūti, tādējādi nevar atbildēt uz aktuālajiem jautājumiem par centra finansiālo situāciju. Savukārt, pēc LLC biedru uzskata, tieši padomes locekļiem bija jāsasauc biedru sapulce, kas nav darīts.
Ērglis gan uzsvēra, ka par centra darbību un tās lietderību šaubas nerodas, kaut vai tikai palūkojoties uz pēdējos gados iznākušo latviešu autoru darbu tulkojumu apjomu – latviešu literatūras popularizēšana ārvalstīs un tulkošanas veicināšana ir viens no centra pamatuzdevumiem. Viņš arī pieļāva, ka, iespējams, runa nav vis par naudas ne lietderīgu izmantojumu, bet gan par to, ka vienam projektam paredzētie līdzekļi izmantoti arī citu LLC funkciju veikšanai. Ērglis to nodēvēja par sistēmisku problēmu, kas vērojama ne tikai kultūrā, bet arī citās jomās, tostarp medicīnā, proti, noteiktu funkciju pildīšanai valsts piešķir mazāk līdzekļu, nekā tam nepieciešams, un funkciju veicēji spiesti meklēt izeju no situācijas, retoriski jautājot: “Ja, piemēram, dalība Gēteborgas grāmatu tirgū maksā 11 000 eiro, bet centram piešķir 7000 eiro, tad ko viņiem darīt?”
Šobrīd LLC finanšu neskaidrības īpaši sāpīgas tādēļ, ka Literatūras centrs ir iesaistīts Latvijas simtgades sarīkojumu programmā, proti, kopīgā Baltijas valstu stenda izstrādē pasaules lielākajam grāmatu tirgum Londonā 2018. gadā. Trim gadiem šim mērķim atvēlēti kopumā divi miljoni eiro, norādīja Voldiņš.
Centra vadītājs Jānis Oga sīkāk komentēt situāciju šobrīd nevēlējās, taču sarunā norādīja, ka lielie projekti nav apdraudēti: “Jau šobrīd kolēģi devušies uz Gēteborgas grāmatu tirgu, kur autorus pārstāv Otto Ozols, Latvijas stends būs arī Frankfurtē, tāpat notiks prozas lasījumi.” Revīzija Literatūras centrā turpināsies līdz 2. oktobrim, un tikai tad būs iespējams konkrēti pateikt, vai problēmas ir nesakārtotā grāmatvedībā vai arī nauda tikusi izlietota neatbilstoši piešķīruma mērķiem, norādīja Vērdiņa.
LLC pastāv jau kopš 2002. gada, tā uzdevums ir pārstāvēt Latviju starptautiskajos grāmatu tirgos, rūpēties par latviešu autoru darbu tulkojumiem un popularizēšanu ārzemēs, izdot žurnālus “Latvian Literature” un “Latvju Teksti”.
