Finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nedrīkst apstāties. Iestāžu un banku vadītāji iezīmē darāmos darbus 0
Latvijā ir izveidota stabila un droša finanšu noziegumu novēršanas sistēma, aģentūrai LETA norādīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.
“Esam izveidojuši stabilu un drošu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem to izmantot, esam panākuši augstu juridisko personu caurskatāmības līmeni un būtiski stiprinājuši Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas un zināšanas.
Savukārt likumdevējs ir sapratis un novērtē to apdraudējumu, ko radījuši un var radīt ekonomiskie noziegumi, ja valstij nav gribas un pienācīga normatīvā regulējuma tos apkarot,” klāstīja FID vadītāja.
Vērtējot FATF lēmumu par Latvijas neiekļaušanu tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”, viņa piebilda, ka
šodien Latvija visai pasaulei var parādīt tādus rezultātus, kas vēl pirms pāris gadiem šķita neiedomājami.
Darbs neapstāsies
Pēc Finanšu darījumu darba grupas (FATF) lēmuma neiekļaut Latviju “pelēkajā sarakstā” darbs nebūt neapstāsies, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Finanšu sektora sakārtošana pozitīvi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, ilgtspēju un noturību pret šokiem.
“Turpmāk atbildīgās institūcijas, tostarp Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) un FID, sagaida intensīvs darbs, lai kopdarbā ar finanšu sektora dalībniekiem veidotos vienota izpratne par normu piemērošanu cīņā ar naudas līdzekļu legalizāciju, kas vienlaikus nekavētu uzņēmējdarbību, investīciju piesaisti un kopumā ekonomikas izaugsmi (caur kreditēšanu),” skaidro Kazāks.
Turpinās apkarot finanšu noziegumus
FKTK turpmākā darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā būs uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana.
Tāpat FKTK prioritāte būs arī dažādi pasākumi, kuru mērķis būs sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju piemērošanas jomā.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile skaidroja, ka problēmas, kuras ieskicē finanšu sektora pakalpojumu saņēmēji, skaidri parāda nepieciešamību stiprināt uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, taču priekšnoteikums šīs pieejas sekmīgai īstenošanai ir vienota izpratne par normatīvo aktu piemērošanu, kā arī spēja visām pusēm uzņemties atbildību.
“Ceru, ka rokasgrāmatas izstrāde un intensīvs konsultāciju process būs rezultatīvs, un būs atspēriena punkts Latvijas finanšu sektora turpmākai attīstībai,” pauda Purgaile.
Banku sistēma ir neatgriezeniski mainījusies
Bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt “pelēkajā sarakstā”, jo izdarīts ir ļoti daudz.
“Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī
jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši.
Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem,” sacīja “Citadeles” vadītājs.
Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.
Pagrieziena punkts Latvijai
“Swedbank Latvia” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis skaidro: “Šis ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijai. Ar šo simboliski noslēdzam ēru, kurā daļai pasaules saistījāmies ar necaurspīdīgiem finanšu darījumiem.
Kaut nepatīkams un ārēja spiediena virzīts, tomēr pēdējo trīs gadu laikā, visaptverošais darbs pie Latvijas spējas novērst un apkarot finanšu noziegumus, ir bijis apbrīnojams,” teica Rubenis.
Viņš piebilda, ka beidzot ir izveidojusies izpratne, ka šāda tipa problēmas nesākas un nebeidzas finanšu sistēmā, tāpēc liela uzmanība pievērsta arī juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu starpniekiem un citiem, kuriem ir iespēja savlaicīgi identificēt noziegumu.
Šis ir simbolisks moments, lai iedrošinātu investorus un arī starptautiskos partnerus,
atgādinot, ka Latvija ir vieta, kur ir vērts ieguldīt un veidot godīgu, ilgtspējīgu biznesu,” teica “Swedbank” vadītājs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pie panāktā nedrīkst apstāties un ir jāturpina iesāktais darbs, lai veltītās pūles netiktu izmantotas tikai daļēji. Rubeņa ieskatā, nepieciešams turpināt stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti un jāsekmē izmeklējošais darbs, lai par finanšu noziegumiem sekotu arī notiesājoši un adekvāti tiesas spriedumi.
Bankas “Luminor” vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica pauda, ka cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanu ir bijusi visu tirgus dalībnieku prioritāte Latvijā.
Šīm pūlēm arī turpmāk ir jābūt nepārtrauktām, ietverot precīzu un rūpīgu darbu, nepārtrauktu profesionālo attīstību, izpratnes veidošanu un spēju neatpalikt no tendencēm, kā arī jauniem iespējamiem riskiem finanšu noziegumu jomā.
Armagedons neiestātos, bet sekas mēs izjustu
Finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš pievienojās kolēģu paustajam, ka ir sperts ļoti būtisks solis, lai sakārtotu finanšu sfēru atbilstoši visiem naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem, un Latvija ir izvairījusies no tā, ka iestātos tautsaimniecībai negatīvas sekas.
“Ja būtu lēmums Latviju iekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”, tad noteikti mūs nesagaidītu Armagedons, bet tas, ka tautsaimniecība izjustu negatīvas sekas, ir fakts. To mēs varam redzēt kaut vai no tā, cik daudz tautsaimniecībai ir prasījušas izmaiņas, kuras notikušas pēdējos divos gados pēc 2018.gada februāra, marta.
Virziens ir pareizs un ir jābūt nulles tolerancei pret jebkādiem naudas atmazgāšanas gadījumiem.
Tajā pašā laikā šīs pārmaiņas prasa zināmu resursu tautsaimniecībā. Iekļaušana “pelēkajā sarakstā” būtu bijis milzīgs apgrūtinājums. It īpaši tas attiecas uz finanšu instrumentiem, kreditēšanu,” teica Bērziņš.
Uzziņa:
Jau ziņots, ka šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.
FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.
Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. “Moneyval” ir FATF asociētais biedrs.
