Finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Finanšu ministram vēl nav pielaides valsts noslēpumam, neesot laikus iesniedzis dokumentus 12

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) vēl nav izsniedzis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, aģentūrai LETA sacīja Ašeradens.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņš skaidroja, ka pēc jaunās valdības apstiprināšanas bijis aizņemts ar 2023.gada valsts budžeta jautājumiem, tāpēc nepieciešamos dokumentus SAB iesniedzis tikai pašā 2022.gada nogalē.

“Es būtu pārsteigts, ja šī pielaide būtu nokārtota tik ātri,” teica Ašeradens.

CITI ŠOBRĪD LASA

SAB aģentūra LETA pirmdien uzzināja, ka daļai ministru un deputātu jau izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Pārējo politiķu pārbaudes turpinās likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem. Atļauja ir vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.

Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi, pauž SAB.

Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.