Finanšu ministrs iesniedz Saeimā nākamā gada valsts budžetu 23
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iesniedza Saeimā 2022.gada valsts budžetu, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.
Iesniedzot valsts budžeta 2022.gadam projektu, Reirs Saeimā uzsvēra, ka nākamā gada budžets vērsts uz attīstību un ir līdzsvarots. Ministrs norādīja, ka, neraugoties uz to, kas tas ir vēlēšanu gada budžets, tā apjoms ir veidots tā, lai nākamajai Saeimai nevajadzētu veikt nodokļu palielināšanu.
Budžetā paredzēti līdzekļi iedzīvotāju veselības aprūpei un sociālajam atbalstam, tāpat ir izmantotas arī Eiropas Komisijas (EK) piedāvātās iespējas veikt investīcijas veselībā un infrastruktūrā 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, neiekļaujot tās budžeta deficītā, norādīja Reirs.
Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka 2022.gadā ļoti daudz līdzekļi ir paredzēti ekonomikas, uzņēmējdarbības, tajā skaitā, ražošanas attīstībai. Reirs tāpat uzsvēra algu pieaugumu arī iekšlietu sistēmā, kultūras un citās jomās. Tāpat nozīmīga ir neapliekamā minimuma celšana, norādīja politiķis.
Vaicāts par publiskas diskusijas iespēju, cik izdevīga ilgtermiņā būtu izglītības un zinātnes papildu finansēšana uz budžeta deficīta rēķina, Reirs akcentēja, ka budžeta veidošanas procesu nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Latvija ievēro EK ieteikumus un izmanto Eiropas Komisijas dotās iespējas, reizē strikti pieturoties pie noteikta pamatizdevumu rāmja, norādīja finanšu ministrs.
Reirs uzsvēra, ka 2022.gadā zinātnei paredzētajā finansējumā ir ļoti nozīmīgs, vairāk nekā 30% pieaugums.
Attiecībā uz budžeta deficītu nav iespējas manevriem, jo, kad EK atkal ieslēgs budžeta deficīta rāmi jeb ierobežojumus, tad tur nebūs iespēju ko mainīt, skaidroja ministrs. Politiķis uzsvēra, ka Latvija ir eirozonas valsts un ka ja kāda no eirozonas valstīm uzskatītu, ka nav jāievēro fiskālā disciplīna, tas apdraudētu eiro stabilitāti.
Taujāts, vai ar EK varētu runāt, ka šos papildu līdzekļus zinātnei un izglītībai neiekļauj budžeta deficītā, Reirs uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo katrai eirozonas valstij ir saraksts ar vēlamajiem izdevumiem, ko tā gribētu neiekļaut deficītā. Šāda pieeja grautu eirozonas stabilitāti, norādīja finanšu ministrs.
Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24.reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu.
Šogad Reirs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kas turpina tradīciju un pārmanto iepriekšējā budžeta portfeļa garu. Jaunā portfeļa idejas pamatā ir novēlējums, ceļa vārdi, kas, gadiem ejot, nezaudēs savu aktualitāti.
Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013.gada Saeimas sēdē, kur tika izskatīts nākamā gada budžets, atgādināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, “ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”.
Saskaņā ar šo dzīves gudrību Finanšu ministrija budžetu veido pārdomāti, sabalansēti un atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu.
2022.gada valsts budžeta izdevumi ir 12,406 miljardi eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardi eiro. Savukārt pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro.
FM pārstāvji informēja, ka Reirs ir vienīgais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu nesīs jau sesto reizi. Savukārt ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.
Video:
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.
2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.
2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī.
