Finanšu ministrs biedina ar novilcinātu nākamā gada budžetu un deficīta riskiem 4
Ir liels drauds, ka šogad netiks pieņemts nākamā gada valsts budžets, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Ir ļoti daudz pieprasījumu izdevumiem, neviens negrib atkāpties no savām pozīcijām, tādējādi nākamā gada valsts budžetu nevar pieņemt, nepārkāpjot fiskālo disciplīnu. Ja ir pārāk daudz pieprasījumu dažādām vajadzībām, Latvija var pieņemt valsts budžetu ar lielāku deficītu nekā izvirzītais mērķis 0,8% un 0,9% no iekšzemes kopprodukta, šādā gadījumā valstij būs sarunas ar Eiropas Komisiju, var draudēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanas pārtraukšanu, skaidroja ministrs. Savukārt otra iespēja ir vilkt laiku un “nelikt” tādu budžetu, kur Latvijai uzreiz jāuzklausa ES institūcija pārmetumi, ka jaunā eirozonas valsts Latvija neievēro rāmjus.
Pēc Vilka teiktā, “ir pilnīgi skaidrs”, ka visas vajadzības un vēlamos izdevumus nevarēs ielikt nākamā gada budžeta rāmjos, kurus Latvija apņēmusies ievērot.
Vilks pieļāva, ka var netikt pieņemts nākamā gada budžets un ka Latvija nākamo gadu sāk ar šī gada budžetu. “Tas nav labs signāls, esam smagi gājuši, lai atjaunotu kredītreitingus, esam strādājuši, lai parādītu, ka neesam valsts, kāda bijām līdz 2006.gadam,” sacīja ministrs. Viņaprāt, var palielināt kādus izdevumus, bet nevajag solīt lietas, ko nevar īstenot. Ministrs atzina, ka šogad daudz ko sarežģī vēlēšanas.
Finanšu ministrs arī pauda bažas, ka pārāk ātri parādās vēlme demontēt to, ko uzcēla iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis. “Tāpēc arī nevaru būt politikā,” paskaidroja ministrs.
Vilka ieskatā valsts izdevumus var palielināt pakāpeniski, piemēram, lai nākamgad Latvijas izdevumi aizsardzībai sasniegtu 1% no kopprodukta, būtu nepieciešami 25 miljoni eiro. Patlaban tiek saskaņots grafiks, kā palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2020. gadam.
Lai varētu palielināt tēriņus, būtu jārevidē arī bāzes izdevumi, arī uzņēmumi tā rīkojas. “Loģika liek to darīt, bet politiskā loģika neļauj to darīt priekšvēlēšanu gadā,” sacīja ministrs.
Viņaprāt, jārunā arī par par nodokļiem vairāku gadu perspektīvā. “Nevaram būt valsts ar zemākiem nodokļiem pret ekonomiku,” sacīja Vilks. Ja Latvijā vēlamies samazināt darbaspēka nodokļus un ienākumu nevienlīdzību, tad būtu vērts domāt par patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu celšanu. Ministrs gan piebilda, ka, mainot patēriņa nodokli, par to jābrīdina kādu laiku iepriekš, to nevar darīt uzreiz. Tomēr arī Eiropas valstīs tiek celti patēriņa nodokļi, tiek domāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu – ja kaut kur tiek mazināti nodokļi, tad kaut kur tie tiek celti. Tomēr Latvijā pašvaldības nevēlas redzēt nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, daudzas pašvaldības dod lielas atlaides šim nodoklim, nešķirojot, kam šīs atlaides ir vajadzīgas un kam nav.
Vēl viena būtiska joma, kur iegūt papildu līdzekļus budžetā, ir ēnu ekonomikas apkarošana, taču tam ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, jo to nevar paveikt tikai Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Ēnu ekonomikas mazināšanai ir nepieciešama arī adekvāta sodu sistēma. Primārais Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir vispirms brīdināt un sūtīt spēcīgus signālus, un, kad tie tiek ignorēti, jābūt stingrākai sodu sistēmai, sacīja ministrs.
