Finanšu ministrijas uzvara karā – apšaubāma 0
Ēnu ekonomikas apkarošanā esot gūti lieli panākumi. Tā secināms, lasot vakar valdībai iesniegto Finanšu ministrijas ziņojumu par pasākumu plāna izpildi ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013. gadam.
No 66 ieplānotajiem pasākumiem līdz 2013. gada 1. janvārim pilnībā izpildīti 63 pasākumi. Starp trim neizpildītajiem pasākumiem ziņojumā minēts administratīvais slogs, kas nav mazinājies.
Citu panākumu starpā ziņojumā minēta 9% mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana. Izpildītajiem plāna punktiem pieskaitīti arī vēlāk noteiktie ierobežojumi negodīgiem uzņēmējiem, kuri tīšām pārtrauc darba attiecības ar privātpersonām, noslēdzot ar mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem uzņēmuma līgumus par konkrētu pakalpojumu sniegšanu vai darbu izpildi, lai tādējādi samazinātu budžetā maksājamo nodokļu apmēru.
Panākumu uzskaitījumā nosaukta iecere sasaistīt iedzīvotāju nodokļu maksājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas noteikumiem, lai pamudinātu maksāt nodokļus un neņemt atalgojumu aploksnēs.
Ekonomistu pētījumi apliecina, ka ēnu ekonomikas galvenās pazīmes ir nodokļu nemaksāšana, aplokšņu algas, darbinieku skaita un peļņas slēpšana un kukuļošana. Vienā no šādiem pētījumiem atzīts, ka 2010. gadā aploksnēs maksāto algu īpatsvars Latvijā sasniedzis ap 36% – aptuveni divas reizes lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Bet ap 60% strādājošo varētu būt tādi, kuriem algas maksā aploksnēs.
Izpildīto pasākumu sarakstā cita starpā minēta arī valsts nodevas apmēra maiņa darījumos ar nekustamiem īpašumiem, kaut arī nodevas apmērs nav mainīts, jo tas radītu valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pārdodot īpašumus, tie ir 2% no līgumā uzrādītās summas vai no kadastrālās vērtības – atkarībā no tā, kura ir lielāka. Kā zināms, lai izvairītos no lielākas valsts nodevas, pirkuma līgumos tīšām tiek uzrādītas mazākas summas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune teic, ka patiesībā mikrouzņēmuma nodoklis tapa LTRK spiediena ietekmē, tāpēc to nevarot uzskatīt par Finanšu ministrijas panākumu.
Ja mikrouzņēmuma nodokļa likums bija jāgroza, nosakot ierobežojumus negodīgajiem uzņēmējiem, tad, viņasprāt, tas drīzāk jāuzskata nevis par panākumu, bet par Finanšu ministrijā steigā, nepārdomāti gatavotu likumprojektu, ar ko nebūtu jālielās.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane domā, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija laba iecere, kā izvest no ēnu ekonomikas dažu labu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju. “Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, šajā likumā vēlāk parādījās vairāki jauni panti, kas būtībā šo šķietami vienkāršo nodokli sarežģī vēl vairāk,” spriež Daiga Zēna-Zēmane.
Viņa atceras, ka sākotnēji mikrouzņēmumu nodoklis bijis iecerēts, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu sākt kādu komercdarbību un lai pats spētu kārtot grāmatvedību. Viņasprāt, nekas no tā nav sasniegts. “Vērtējot ministrijas sasniegumus mazo un vidējo nodokļu maksātāju virzienā, izdarīts būtībā nav gandrīz nekas,” LNKA valdes pārstāve atzīst.
LTRK pārstāve spriež, ka 2%, kas valsts nodevas veidā jāmaksā, piemēram, par 2 miljonu vērtu īpašumu, naudas izteiksmē ir 40 000 latu. Viņasprāt, 2% valsts nodeva par šāda īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā ir nesamērīgi liela. “Tikpat laika un pūļu tiesnesim prasa arī mazāk vērtīga īpašuma reģistrēšana,” viņa saka.
Viņasprāt, iedzīvotāju nodokļu maksājumu sasaiste ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas noteikumiem ir tikai iecere, ar ko tāpat nebūtu vērts plātīties. Nekādi tiesību dokumenti taču vēl nav pat sagatavoti.
