Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi 24
Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji – banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.
Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.
Kategoriski nepiekrītot FM iniciatīvai, Fintech Latvija Asociācija (FLA) uzsver, ka jauno nodokļu regulējumu pilnīgi bez jebkāda pamata kopā ar komercbankām tiek plānots attiecināt arī uz nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nekādu superpeļņu EURIBOR pieauguma rezultātā nav guvuši. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka Latvijas kredītiestādes 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu euro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tātad kredītiestāžu peļņa ir pieaugusi par vairāk nekā 260%, kamēr nebanku kredītdevēju peļņas rādītāji līdzīgā periodā pēc asociācijas rīcībā esošajiem datiem ir pieaugusi vien par aptuveni 13%. Likumprojekta izstrādātāji šādus datus par nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav vērtējuši, vai arī nav ņēmuši vērā.
Tāpat likumprojekta autori ignorē faktu, ka atšķirībā no bankām, nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji saviem produktiem nepiemēro mainīgo EURIBOR likmi. Sniedzot patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus, nebanku kredītdevēji nodrošina fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā, neatkarīgi no izmaksu svārstībām, kas tiem rodas laika gaitā. Kopumā – nebanku patērētāju kreditēšanas sektors Latvijā šobrīd ir viens no visstingrāk regulētajiem Eiropā. Nedrīkst aizmirst, ka uz nebanku kreditētājiem joprojām attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Attiecīgi EURIBOR rezultātā pieaugušās finansējuma izmaksas, patērētāju kreditētāji nepārnes uz patērētāju pleciem. Ja ECB realizētā procentu paaugstināšanas politika ir veicinājusi banku sektora peļņu, bankām neuzņemoties ne papildu riskus, nedz palielinot kreditēšanas apjomus vai kā citādāk attīstot savus pakalpojumus, tad nebanku patērētāju kreditētājiem šī politika ir tiešā veidā paaugstinājusi izmaksu bāzi un nav nesusi peļņas pieaugumu. Šāda situācija rodas, jo atšķirībā no kredītiestādēm, kas savu darbību finansē, cita starpā, arī no klientu noguldījumiem, nebanku kredītdevēji savu komercdarbību finansē no citiem finansējuma avotiem, tai skaitā bankām.
Pie tam, anotācijā pat ir saskatāms, ka FM saprot, ka EURIBOR rezultātā nebanku kredītdevējiem ir proporcionāli pieaugušas komercdarbības izmaksas, taču pamato vēlmi likt vienādojuma zīmi starp bankām un nebankām UIN sakarā ar to, ka “arī nebankas darbojas rentabli”. Rodas jautājums, kura tad būs nākamā nozare, kura tiks aplikta ar ārpuskārtas nodokli, tāpēc, ka par spīti sarežģītiem ekonomikas apstākļiem, ir spējusi darboties rentabli? Un kuri finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, redzot šādus lēmumu pieņemšanas principus, izvēlēsies Latviju par savu mītnes valsti?
Vienlaikus ir jāuzsver, ka nebanku sektora kreditētāji jau šobrīd maksā UIN par tādām pozīcijām, par kurām bankas UIN nemaksā, piemēram pie slikto debitoru parādu norakstīšanas, kapitāla piesaistes nebanku tirgos, u.tml. Tādējādi nebanku sektora kredītdevējiem jau tā ir daudz lielāks UIN slogs, nekā komercbankām.
Ņemot vērā minētos faktorus Fintech Latvija Asociācija uzsver, ka šādā redakcijā UIN likumprojekts, kas attiecina vienādu nodokļu nomaksas pienākumu pilnīgi dažādiem tirgus dalībniekiem (pēc biznesa modeļa un regulējuma nosacījumiem) – komercbankām un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem – viennozīmīgi ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu jeb Tiesiskās vienlīdzības principu! Neraugoties uz to, ka FLA pārstāv nebanku kreditēšanas nozares tirgus dalībniekus, kas kopā veido ap 80% nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus, no FM puses šī regulējuma izstrādes gaitā ar FLA nav notikusi neviena konsultācija, tikšanās vai oficiāls pieprasījums pēc informācijas. Atbildes uz vēl augustā FM proaktīvi iesniegtajiem argumentiem arī nav tikušas sniegtas. Tas nav labas pārvaldības piemērs, kas arī ir pamats šāda regulējuma apstrīdēšanai Satversmes tiesā. Asociācijā jau notiek sagatavošanās darbs, lai šādu sūdzību iesniegtu, ja plānotais regulējums tiks pieņemts esošajā redakcijā. Ceram, ka Ministru kabinets, vai arī Saeima, likumprojekta autora kļūdas izlabos pirms tālākas likumprojekta virzīšanas.
