Ivars Bušmanis: Finanšu ministrija gaida akmeņus logā 12
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1. jūlijs – datums, no kura mazais bizness baidījās vēl vairāk nekā no pandēmijas vīrusa, ir pagājis. Noteiktās minimālās sociālās iemaksas skārušas 250 tūkstošus strādājošo – 82 tūkstošus nepilnu slodzi strādājošos, 80 tūkstošus mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, 88 tūkstošus saimnieciskās darbības veicējus un autoratlīdzības saņēmējus.
Skaļus protestus nedzird.
Vai tiešām mazie uzņēmēji ar jauno nodokļu kārtību ir samierinājušies tāpat kā ar nāves neizbēgamību?
Individuālās sarunās apmierinātos nav gadījies dzirdēt, taču kolektīvos protestus valdība līdz šim nav ņēmusi vērā. Jau tas vien, ka pusgada laikā jau līdz 1. jūlijam par četriem tūkstošiem samazinājies reģistrēto saimnieciskā darba veicēju skaits, uzrāda reformas sekas.
Arī mikrouzņēmumu vidē vērojama strauja to skaita samazināšanās, secina Eduards Filippovs, Mazā biznesa savienības valdes priekšsēdētājs. “Nepanesams slogs,” viņš ir lakonisks.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 34 638 paziņojumus, ka iesniedzēju prognozētie ienākumi nesasniegs to minimumu, no kura būtu jāmaksā pilns sociālais nodoklis.
Šis lielais skaits norāda, cik aplams bija valdības sākotnēji iecerētais itin visiem saimnieciskā darba veicējiem likt maksāt 511,35 eiro, kaut nopelnīts varbūt tik daudz nebūtu.
Un tāpēc atkāpšanās no plāna, lai liktu maksāt obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā no faktiskajiem ienākumiem, ir jēdzīgs kompromiss. Tas ir iestrādāts arī likumprojektā, kas iesniegts Saeimā un kam jāstājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Tomēr vislielākos iebildumus radījusi prasība prognozēt ienākumus. No 1. jūlija ir augstākas cenas gan gāzei, gan elektrībai, gan arī materiāliem (kokam, metālam).
Turklāt amatniekiem, mājražotājiem, pat ja viņi nešuj peldkostīmus un neražo saldējumus, noiets atkarīgs no laikapstākļiem un cilvēku pieplūduma gadatirgū klātienē. Un no iedzīvotāju pirktprasmes e-pārdotavās.
To, cik līdzšinējās prognozes būs bijušas pamatotas un precīzas, redzēsim tikai ceturkšņa beigās septembrī.
Latvijas uzņēmēji jau ir piedzīvojuši un pārdzīvojuši vienu nodokli no nenopelnītās naudas.
Atgādināšu, ka līdz 2018. gadam uzņēmēji avansā maksāja peļņas nodokli. Togad ar nodokļu reformu Kučinska valdība atcēla, kā pati atzina, neloģisko un nepareizo kārtību.
Tagadējai valdībai atkal ir vēlme gan piespiest paredzēt ienākumus, gan iekasēt nodokļus no vēl nenopelnītās naudas.
Finanšu ministrs gan “pieļauj ienākumu prognozēšanas sistēmas atcelšanu nākotnē”, bet Finanšu ministrija nekādus normatīvo aktu grozījumus šajā jautājumā vēl negatavo. Sporta totalizatoru principu ieviešana uzņēmējdarbībā nav risinājums.
Ar atsevišķu cilvēku pausto neapmierinātību sociālajos tīklos nepietiekot – Kariņš norādīja, ka neveidos valsts politiku, balstoties uz sociālajiem tīkliem, jo “tur paustais viedoklis ne vienmēr reprezentē vairākumu”.
Kas pārstāv mazo uzņēmēju vairākumu? Tiesa, pašnodarbinātos nepārstāv neviena organizācija. Aizstāv gan.
Pirms šādas nodokļu kārtības stāšanās spēkā nelīdzēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, 53 uzņēmēju organizāciju un nozaru asociāciju atklātā vēstule Saeimai ar prasību atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmu, līdz ekonomika būs atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.
Nelīdzēja arī mazā biznesa pārstāves – Latvijas Biznesa savienības aicinājums parakstīties pret nodokļu reformu.
Šķiet, ka premjers pats lasa tikai sociālajos tīklos paustos viedokļus.
Tur, kur Ministru prezidents “neredz pamatu veikt korekcijas”, Valsts prezidents aicinājis “koriģēt nodokļu izmaiņas”. Ne likumdevējs, ne valdība Valsts prezidentā neieklausās.
Varbūt pagājušonedēļ Egila Levita atkārtoti paustais, ka Finanšu ministrija (FM) varētu izveidot darba grupu nodokļu izmaiņu vērtēšanai pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem.
Kādu vairākumu vēl gaida premjers Kariņš un Finanšu ministrija – vai akmeņus ministrijas logos?
