Finanšu ministrija būtu gatava diskutēt par “trekno gadu” parādu dzēšanu 2
Finanšu ministrija (FM) būtu gatava diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka priekšlikumu dzēst “trekno gadu” parādus, vienlaikus norādot uz patlaban spēkā esošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atbrīvojumiem parādniekiem.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA skaidroja, ka, parādnieku atbrīvojot no parādsaistībām, tās dzēšot vai samazinot, var uzskatīt, ka persona ir guvusi ienākumu, jo aizņemtie līdzekļi ir izmantoti personas vajadzībām un tai nav jāatmaksā parāds vai parāda daļa.
“Tādējādi arī vispārējā gadījumā atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” dzēstās vai samazinātās parādsaistības ir uzskatāmas par fiziskas personas ienākumu un apliekamas ar nodokli.
Šāda pieeja lielā mērā izriet arī no apsvēruma, ka normālos apstākļos naudas aizdevējs vienkārši tāpat nemēdz norakstīt aizdotos līdzekļus, savukārt cilvēki, kuri ir tendēti izvairīties no nodokļiem, parādu norakstīšanu izmantotu kā vienu no nodokļu shēmošanas instrumentiem,” pauda ministrijas pārstāvis.
Tajā pašā laikā Jarockis atzina, ka, ņemot vērā īpašos ekonomiskos apstākļus un 2008.gada ekonomisko krīzi, šai pieejai no IIN viedokļa jau pašlaik ir radīti izņēmumi, kas, FM ieskatā, jau līdz šim atļauj piemērot IIN atbrīvojumu lielai daļai gadījumu, ja tiek dzēstas ekonomiskā “burbuļa” laikā radušās fizisko personu saistības.
Jarockis uzsvēra, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka kredītiestādes gatavojas dzēst vēl citus iedzīvotāju ekonomiskā “burbuļa” laikā izveidojušos parādus, kas neatbilst patlaban spēkā esošajām IIN piemērošanas atlaidēm, tad sadarbībā ar
kredītiestādēm būtu jāvērtē, kāda veida parādi tiks norakstīti, jāvērtē to rašanās cēloņi, ietekme uz ekonomiku un iedzīvotājiem, lai rastu vispiemērotāko risinājumu.
Pēc FM sniegtās informācijas, patlaban ar IIN netiek aplikts ienākums, kas gūts kredīta saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, ja saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku un kredīta ņēmējs šīs saistības bija uzņēmies nolūkā nodrošināt sevi ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu.
“Tādējādi, piešķirot IIN atbrīvojumu, lielā mērā ekonomiskās krīzes ietekme ir ņemta vērā attiecībā uz personām, kas pirmskrīzes laikā ņēmuši kredītus, lai nodrošinātu sevi ar dzīves vietu un sadarbojušies ar kredītiestādi, nonākot līdz kredīta dzēšanai, ja objektīvu apstākļu dēļ vairs nav spējuši nokārtot savas saistības,” piebilda Jarockis.
Ar IIN netiek aplikts arī ienākums, kas gūts maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūras ietvaros, kā arī gadījumā, ja iestājies noilgums saistībām starp kreditoru un parādnieku, jo kreditors nav iesniedzis kreditora prasījumu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.
Tāpat patlaban ar IIN netiek aplikts ienākums, kas gūts kredīta dzēšanas rezultātā, ja atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam kredīta līgums paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret aizdevēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā, un vienošanās par kredīta dzēšanu noslēgta rakstveidā.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš
Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto “trekno gadu” jeb “burbuļa” laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos “treknajos gados” ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai.
Patlaban
daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti.
Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši.
Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.
Vairāku aptaujāto banku pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka bankas ir gatavas diskutēt par Kazāka ierosinājumu, piebilstot, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre pauda atbalstu Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumam. “Atsevišķi mūsu biedri jau vairākus gadus īsteno dažādas izlīguma programmas.
Programmu ietvaros labticīgie parādnieki var slēgt ar banku vienošanos, dzēšot līdz 90% saistību. Šī iespēja saistības pārskatīt un daļu dzēst tiek izmantota kūtri. Lai bankas varētu norakstīt šos parādus, vienmēr ir nepieciešama kredītņēmēja līdzdalība, bet bieži vien kredītņēmēji vairs nevēlas būt dialogā ar banku,” skaidroja Bajāre.
Asociācijas vadītāja uzskata, ka ir nepieciešams radīt mehānismu, kurā kreditors parādu varētu dzēst vienpusēji. Parādi būtu dzēšami godprātīgām fiziskajām personām, kuras ņēmušas hipotekāro kredītu pirms 2008.gada beigām, turklāt risinājumam nav jārada negatīvas nodokļu sekas, kā arī papildu izmaksas iesaistītajām pusēm, skaidroja Bajāre.
