“Finanšu ministram arī kaut kāds aplokšņu algu jautājums,” Šmits uzskata, ka pēc Kariņa skandāla jābūt ārkārtas vēlēšanām 79
“Ja mēs tā nopietni uz to visu skatamies, mēs esam reālā politiskajā krīzē šobrīd,” par Kariņa natkāpšanos no ārlietu ministra amata TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Didzis Šmits, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs (AS), Zemkopības ministrs (2022-2023).
“Tā bija lielākā partija, Kariņš bija premjers, partijas vadītājs. Tas nav vienkārši ierindas biedrs, kurš atkāpies,” Šmits arī pašu atkāpšanos smejoties salīdzina ar izpletņlēcēju, kuru izgrūda no lidmašīnas.
“Ar Krišjāni Kariņu šī partija uzvarēja vēlēšanās, tas ir beidzies un tādas īstas politiskas leģimitātes nav,” politiķis saka.
Tas ir slikti laikā, kad kaimiņos notiek karš.
Dinamika, ar kādu būtu jāpieņem lēmumi visās dzīves jomās, tas prasītu politiķus un premjerus un Saeimu, kas bauda sabiedrības uzticību.
Viņš uzskata, ka Dānijā Kariņa atkāpšanās dienā uzreiz notiktu ārkārtas vēlēšanas. “Lai atgūtu sabiedrības uzticību!”
“Mums ar finanšu ministram kaut kāds aplokšņu algu jautājums…” un visi šie notikumi, Šmitaprāt, ir radījuši situāciju, kad būtu tikai normāli vēlētājam pajautāt, vai viņš šai valdībai uzticas.
11.martā jau vēstīts, ka “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas deputāti iesnieguši finanšu ministra, partijas “Vienotība” priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) demisijas pieprasījumu pēc izskanējušajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu partijā “Vienotība”, aģentūru LETA informēja AS pārstāvji.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēstīja, ka bijušais partijas “Vienotība” biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
AS šajā kontekstā norāda, ka Ašeradens vada gan Finanšu ministriju (FM), gan ir partijas “Vienotība” priekšsēdētājs, un ka tieši FM ir atbildīga par godīgas nodokļu politikas realizāciju un ēnu ekonomikas apkarošanu.