Finanšu kooperatīvs stutē arī biznesu 0
“2004. gada vasarā piena ražotāju kooperatīva “Dzēse” biedru izveidotā kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība (KKS) “Dzēse plus” noteikti bija un ir viens no dzinuļiem, kas ļauj attīstīties piena ražotāju saimniecībām, bet visam kooperatīvam – darboties jaunās “Latvijas piena” piena pārstrādes rūpnīcas projektā,” teic “Dzēse plus” grāmatvede Sandra Vasermane.
Tiem, kas neseko līdzi finanšu kooperatīvu jeb KKS kustībai Latvijā, paskaidrošu, ka krājaizdevu sabiedrībā, tāpat kā jebkurā citā kooperatīvā, vissvarīgākais ir iespējami lētu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana saviem biedriem. Vispieprasītākais Latvijā ir aizdevums, kura sniegšanai KKS apvieno savu biedru naudas līdzekļus un piesaista arī papildu naudu no citiem avotiem. Svarīgi, ka paši KKS biedri pilnsapulcē lemj par pakalpojumu maksu, tostarp par piemērojamajām aizdevumu un noguldījumu procentu likmēm.
“Dzēses plus” biedriem patlaban par noguldījumiem maksā 9% gadā (banku procentu likmes ir daudzreiz mazākas), bet aizdevumus izsniedz ar 10% lielu procentu likmi, kam vēl jāpieskaita vienu procentu liela komisijas maksa. “Rudens, kad ir saņemta nauda par ražu, kā arī gada beigas mums ir samērā kluss laiks. Turpretim sējas darbiem vajag naudu apgrozāmajiem līdzekļiem, tomēr uz aizdevumu rindā ir jāgaida aptuveni mēnesis. Protams, īpaši steidzamiem gadījumiem rezerve mums ir,” stāsta S. Vasermane.
“Dzēse plus” saviem biedriem patlaban ir aizdevusi aptuveni Ls 260 000. Pašu biedru noguldījumi no šīs summas veido vien Ls 24 000 (tātad mazāk nekā desmito daļu). Piena ražotāji sējas darbiem galvenokārt aizņemas Ls 2000 – 3000. Aizņemties naudu var jebkurai vajadzībai, tomēr maksimālais aizdevuma termiņš ir trīs gadi, bet maksimālā aizdevuma summa vienam biedram ir Ls 5000, vienai saimniecībai Ls 10 000.
Kā jau ražojošā uzņēmumā KKS biedri visvairāk naudu aizņemoties savam biznesam, tostarp arī pirmajai iemaksai tehnikas pirkumam, tālāk sekojot vieglās automašīnas pirkums, ārstēšanās izdevumu segšana. “Cilvēki naudu arī aizņemas, lai pārstrukturizētu bankas aizdevumus,” piebilst S. Vasermane. No 25 aizdevumiem aptuveni viens ir patēriņa kredīts. Šo naudu visvairāk izmanto ekskursijām, mājokļu remontam un bērnu gatavošanai skolai.
Svarīgi, ka KKS izveidotais modelis nepieļauj maksājumu kavējumus – ikmēneša maksājumu parādniekam grāmatvedība atskaita no piena naudas. Tāpat svarīgi, ka piena ražotāju kooperatīvs pēdējos trīs gadus krājaizdevu sabiedrības kapitālā iegulda Ls 20 000, tomēr vajadzība pēc aizdevumiem aizvien nemazinās. Šī tendence rāda, ka attīstās “Dzēses” biedru, piena ražotāju saimniecības.
S. Vasermane atzīst, ka pēdējos gados aizdevumu galvotājam – LPKS “Dzēse” – bija jāsamaksā vien par diviem aizdevumiem, tostarp viens no šiem aizņēmējiem dažkārt vēl veicot maksājumus. Šis labais rādītājs saistīts arī ar to, ka KKS vadītājiem visi biedri ir zināmi, tāpēc nedrošu aizdevumu izsniegšanas risks ir mazs.
Varētu likties, ka KKS ir vairāk piemērota mazajām saimniecībām, tomēr “Dzēses plus” biedri ir arī 50 – 60 govju ganāmpulku īpašnieki.
S. Vasermane finanšu kooperatīva izaugsmes iespējas redz jaunu biedru piesaistē. Patlaban KKS “Dzēse plus” apvieno 230 biedrus, tomēr vienlaikus aptuveni 25% LPKS “Dzēse” biedru tajā nav iestājušies. Viņu piesaiste ļautu darboties vēl saimnieciskāk.
