Literatūras centra mācības 6
– Rakstnieku vidē ir dzirdēts aizvainojums par to, ka LLC uz tirgiem vedis ierobežotu autoru loku – cik lielā mērā tā ir bijusi Jāņa Ogas vienpersoniska izšķiršanās un kā šo jautājumu plānots risināt turpmāk?
P. Draguns: – Tas noteikti nebija vienpersonisks lēmums. Īpaši, ja runā par tulkošanu, ir komisija, kurā arī es pats esmu piedalījies, un mēs vienmēr esam likuši galvas kopā, lai saprastu, kuriem izdevējiem var uzticēties un kuri tikai mānās, solot, ka izdos. Kas attiecas uz braucējiem un nebraucējiem – protams, to lielā mērā noteica Jānis, taču vienmēr bijušas prioritātes un aktualitātes, kas atkarīgas no konkrētās situācijas, literārās politikas. Mēdz parādīties viedoklis, ka tikai šaura cilvēku grupa ir kaut kur tikusi vesta, bet, paskatoties atskaitēs, redzams, ka braucēju loks ir gana plašs.
L. Buševica: – Man šķiet, pēdējos gados uzlabojās situācija ar izvērtēšanu. Tagad, kad tuvojas Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū, mēs sadarbības memoranda padomē diskutējam par vadlīnijām, uz ko būtu jākoncentrējas, taču šis process aizsākās jau pirms pāris gadiem LLC paspārnē, netika vienpersoniski izlemts, kas brauks un kas ne. Prioritāte noteikti būs Latvijas izdevējiem, kuru mērķis būs strādāt ar ārvalstu izdevējiem, lai iznāktu latviešu literatūras darbu tulkojumi ārvalstīs.
P. Draguns: – Es vēl gribētu piebilst par LLC mērķiem un uzdevumiem. Likvidācijas komisija saņem dažādas pretenzijas, un starp tām bija atgādinājums, ka jāsamaksā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kurai, izrādās, centrs ir parādā telpu īri kādas dzejnieces jubilejas pasākumam. Man rodas jautājums: kāpēc LLC jārīko jubilejas sarīkojums latviešu autoram LNB? Vai tas atbilst organizācijas mērķiem un uzdevumiem?
Biedru pilnsapulču mums nav bijis daudz, patiesībā noziedzīgi maz, bet vienā no šādām sapulcēm tika pieņemts lēmums, ka mūsu mērķis ir panākt latviešu literatūras atpazīstamību ārvalstīs, kamēr valsts iekšējām aktivitātēm ir brālīgā Rakstnieku savienība.
Jānis Oga ir aktīvi darbojies Latvijā, arī izdevējdarbības jomā, un viņa paveikto lietu saraksts ļoti plašs. Bet vai šādā pašā veidā ir mēģināts panākt ietekmi ārpus Latvijas, sadarbojoties ar partneriem un struktūrām, man ir grūti spriest. Man ir sajūta, ka Jānis strādājis Latvijas videi, nevis uz āru, kas būtu viņa tiešais uzdevums. Uzskatu arī, ka “Latvju Tekstu” izdošana LLC paspārnē bija kļūda, tā neatbilst biedrības uzdevumiem.
L. Buševica: – Es atkal redzu ļoti lielu ieguldījumu starptautiskās sadarbības jomā. Ir organizācijas, no sadarbības ar kurām tikai tagad sākam redzēt ieguvumu, kur iegūsim finansējumu Prozas lasījumos un Dzejas dienās. Lai arī kāds bija finansējums, tomēr ik gadu ārzemēs iznāca vismaz 14 latviešu autoru darbi. No personības viedokļa tas ir ļoti liels zaudējums nozarei, jo Jānis prata radīt labu iespaidu un arī panākt rezultātu.
A. Jundze: – Es arī redzu, ka, kopš atnāca Oga, esam tikuši vienu līgu augstāk reitingā, protams, tā joprojām ir gana zema līga, bet vairs nav Baltkrievija. Mums ir bijusi gan sistēma, gan tulkojumi, redzams, ka attīstība gājusi uz augšu, tagad ir jautājums, kā to noturēt.
P. Draguns: – Protams, Arno, mēs esam augstākā līgā, bet cik mēs tagad esam mīnusā…
A. Jundze: – Es tikai negribu, ka mēs tagad padarītu Jāni Ogu par vienīgo melno varoni un arī lai nebūtu tā: ak, Ogas vairs nav, tagad viss ir zudis! Protams, ja izkritīsim no šā līmeņa, tad atkal desmit gadus rāpsimies augšā.
– Ja LLC sabrukšanas dēļ būs zaudēta ārzemju sadarbības partneru uzticība, atkal nāksies veidot jaunus sadarbības tīklus…
E. Vērpe: – Tā ir viena no problēmām, bet es to neuzskatu par vislielāko. Tieši saistībā ar kultūras nozari, es domāju, sekas attieksies gan uz mūsu darbību, gan kultūrpolitiku, gan uz kultūras nozares finansējumu. Tie cipari, kas man galvā, ir pavisam citi, ne LLC parāds Kultūrkapitāla fondam. Ja prasīsim lielāku finansējumu VKKF, kāds vienmēr atgādinās: jūs nenokontrolējāt, pazaudējāt 70 000 eiro, kāpēc lai mēs jums dotu vēl? Tas, ka šis notikums ļoti ilgi krāsos tumšu joslu, ir pilnīgi skaidrs.
A. Jundze: – Tad, kad šis notikums tikko kļuva publisks, pa Vecrīgu vispār nebija iespējams iet. Tobrīd strādājām pie Radošo personu statusa likuma, un, lai kuru politiķi Jēkaba ielā sastaptu, visi jautāja: “Kas jums tur Literatūras centrā notiek?” Tas jau ir atsaucies arī tādā ziņā, ka daudzi pašvaldību kultūras centru vadītāji stāsta – tiek sūtīti auditi, kontroles, pārbaudes. Taču pārbaudes – tas ir normāli, mani vairāk biedē, ka varētu sarežģīties projektu birokrātija, kad triju lappušu vietā būs jāiesniedz 15…
E. Vērpe: – Nē, nē, ne VKKF, mums pieteikšanās vienmēr bijusi maksimāli vienkārša, un ceru, ka tas arī nemainīsies. Taču, protams, Ogas vārdā nosauktie grozījumi ir jau sākuši darboties: tagad esam spiesti pieprasīt atsevišķus kontus projektiem, Valsts kases apstiprinātas izdrukas. Bet tas nav nekāds pašmērķis.
