Funkcijas skaidras, finansējums joprojām dalīts 6
– Līga, pirms sākām sarunu, puspajokam sacījāt, ka nebija prātīgi uzticēt LLC dibināšanu rakstniekiem. Vai redzat ideālo struktūru, kam vajadzētu rūpēties par latviešu literatūras popularizēšanu ārzemēs?
L. Buševica: – Protams, ideālais variants būtu valsts struktūra – nodaļa vai aģentūra –, taču tas šobrīd nav iespējams, jo politiskais uzstādījums neļauj dibināt jaunas aģentūras, arī jaunas amata vietas netiek veidotas, tieši pretēji, runa ir par administratīvā aparāta samazināšanu. Uzskatu, labākais iespējamais variants būtu, ja šādu organizāciju dibinātu literatūru un grāmatniecību pārstāvošas profesionālās organizācijas pašas. Nozarei tik un tā jādomā par struktūru Latvijas literatūras popularizēšanai ārvalstīs, jo man nav pilnīgas pārliecības, ka modelis, kādu esam izveidojuši patlaban, būs dzīvotspējīgs arī pēc šā triju gadu perioda.
– Kā saprotu, funkcijas paredzēts sadrumstalot?
L. Buševica: – Jā, trīs lielās sadaļās, ņemot vērā, ka darbs ir ļoti apjomīgs. Ar Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū strādās Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. Šobrīd uzdevumu veikšanā iesaistīti trīs cilvēki, tuvākajos gados, jādomā, skaits pieaugs, jo lielāks kļūs arī darba apjoms. Latvijas Rakstnieku savienība rūpēsies par Latvijas literatūras tulkojumiem un izdošanas atbalstu ārvalstīs, rakstnieku un nozares menedžeru mobilitāti, kā arī literātu un tulkojumu datubāzēm. Trešais funkciju bloks ir saistīts ar Latvijas dalību citos grāmatu tirgos – Leipcigu, Boloņu un Frankfurti, izdevumiem ārvalstu tirgiem, kas dos ieskatu aktuālajos Latvijas literatūras izdevumos, kā arī kultūrvēsturisku izdevumu tapšanai par Latviju angļu valodā, kas tiks izdoti Latvijas reprezentācijai Londonas grāmatu tirgū. Šo uzdevumu kopums uzticēts Latvijas Grāmatizdevēju asociācijai.
A. Jundze: – Es gan pārāk neuztrauktos par funkciju sadrumstalotību, jo līdz šim viens – retāk divi – cilvēki centās aptvert visu pasauli, un palaikam viņiem neizdevās aptvert neko. Manā uztverē pašreizējā situācija ir labs stimuls nozarei, kas, atzīsim, ir ļoti sašķelta, beidzot sākt apvienoties, sākt 21. gadsimta līmenī domāt par lietām, par kurām vajadzēja domāt jau sen. Tas viss ir atrisināms, un, ja mēs to neatrisināsim, tad tā jau ir klīniska diagnoze. Tas, ka šīs funkcijas ir nodalītas, savā ziņā pat ir labi: ja vienam kaut kas neveiksies, varēs vērsties pēc palīdzības pie Memoranda padomes. Brīdī, kad sapratām, kas notiek un ka no šīs situācijas jāiet ārā, mēs, trīs organizācijas, parakstījām līgumu, ka, saņemot finansējumu, sadarbosimies, neiesim ar vienādiem projektiem, bet gan koordinēsim darbību. Ja mums būtu normāla valsts ar lielām grāmatu tirāžām, valsts varētu vispār neiejaukties, bet esam maza valsts, tādēļ atbalsts ir vajadzīgs.
– Vai finansējums arī turpmāk plānots no diviem avotiem – Kultūras ministrijas un konkursu projektu veidā no VKKF? Man liekas, tas arī līdz šim bija viens no klupšanas akmeņiem, ar ko šobrīd var attaisnoties: zinājām, ka šim projektam vajag, bet nezinājām, vai piešķirs, tāpēc šķērssubsidējām, ne ar vienu nesaskaņojot…
E. Vērpe: – Naudas, protams, ir par maz, bet šobrīd esam tikuši tālāk nekā jebkad. Vienmēr ir bijusi doma sadalīt funkcijas, lai tās fondā un ministrijā nepārklātos, un šobrīd par 95% esam tikuši galā. Fondā iesniegt projektu un saņemt finansējumu iespējams diezgan laikus; problēma, protams, ka ne vienmēr to var saņemt. Taču par LLC jau nu gan varu teikt, ka pēdējā laikā finansējums nebija ļoti slikts, īpaši “Latvju Tekstiem”, kas saņēma visdāsnākos līdzekļus no visiem izdevumiem, ko finansējam.
– Ja zinām, kādas ir funkcijas, mērķi un uzdevumi, vai tad nebūtu saprātīgi, ja funkcijas nāktu komplektā ar finansējumu?
E. Vērpe: – Protams, tas būtu ideāls variants.
A. Jundze: – Es gribētu piebilst par šķērsfinansējumu. Nezinu, kā bija LLC, bet Rakstnieku savienībā būs tā: ja finansējums būs, darbosimies, kā paredzēts projektā, ja nebūs – LRS neieliks ne santīma savas biedru naudas un arī neņems nost citiem projektiem. Mums ir jāizdzīvo, jāmaksā algas, jānokārto komunālie maksājumi. Projekti mums nav pašmērķis. LRS ir radošā savienība, kurai ir pavisam citi mērķi un uzdevumi, un šo mēs redzam tikai kā blakusfunkciju: ja nozarē kaut kas nav kārtībā, nākam palīgā sakārtot vidi. Mūsu filozofija šajā gadījumā atšķiras no projektu organizāciju filozofijas.
L. Buševica: – Es vēl gribēju piebilst: ministrija līdzdarbības līgumos ir ielikusi nosacījumu, ka nedrīkst dublēties valsts finansējums no dažādiem avotiem, taču nevis konkrēto funkciju veikšanai, kas ir diezgan plašas, bet konkrēto līgumā ierakstīto rezultatīvo rādītāju sasniegšanai. Jo citiem mērķiem, izņemot Londonas grāmatu tirgu, ar ministrijas līdzekļiem vien nepietiks, un pat tam, iespējams, kādā brīdī būs nepieciešams VKKF projektu atbalsts.
