Finanšu eksperts: Latvijai ir lielākais ministriju īpatsvars Baltijā pret iedzīvotāju skaita un valsts budžetu – jāatgriežas vismaz pie agrākā skaita 0
Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits. Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.
“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju – tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.
Pirmais solis, kas būtu jāsper, jāatgriežas pie agrākā ministriju skaits, jo jebkura jauna ministrija rada papildu administratīvās izmaksas un birokrātiju. Ideāli būtu, ja spētu izvērtēt vēl kādu citu ministriju apvienošanu, pārdalot funkcijas, jo tādā veidā Latvija virzītos uz kompaktu un efektīvu valsts pārvaldi,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.
Uzņēmuma vērtējumā KEM ideoloģiski atbilst Ekonomikas ministrijas funkcijām. Piemēram, abas ministrijas atbild par enerģētikas politiku valstī. KEM starp 2025.gada budžeta prioritātēm min vienotu kontaktpunktu efektīvāku vēja un saules projektu īstenošanai Latvijā, atbalstu aizsargātiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinam, atbalstu iedzīvotājiem videi draudzīgu tehnoloģiju un transportlīdzekļu iegādei, kā arī stiprināt valsts enerģētisko drošību un neatkarību. Šīs funkcijas pēc būtības sekmīgi var veikt Ekonomikas ministrija, ko tā darījusi līdz šim. Arī 2025.gada Ekonomikas ministrijas prioritātēs norādīts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai aizsargātajiem lietotājiem, finanšu atbalsts Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND attīstībai.
Ikviena iestāde nozīmē būtiskus papildus administratīvos resursus – ministrs ar biroju, valsts sekretārs un tā vietnieki ar darbiniekiem, ēkas apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas, saimnieciskie izdevumi, grāmatvedība un lietvedība un daudzas citas izmaksu pozīcijas.
Diemžēl valsts pārvalde neseko atklātības politikai un nav publiski pieejama detalizēta informācija par ministriju tēriņiem, kas ietvertu atalgojumu un tehniskās izmaksas funkciju izpildei. Tiek norādīti kopējie iestādes budžeti ar finansējumu pedagogiem, ārstiem, funkciju finansējumu u.tml., kas traucē arī sabiedrībai gūt objektīvu izvērtējumu tēriņu lietderīgumam. KEM gadījumā premjera Kariņa valdība uzsvēra, ka jauna ministrija nepalielinās administratīvās budžeta izmaksas, bet šāds apgalvojums jau saknē nav patiess.
Pēc Finanšu ministrijas mājas lapā publicētās informācijas1 2023. un 2024.gadā ministrijā bija 54 amata vietas gadā, bet no šī gada plānots būtiski paplašināt ministriju, tostarp pārdalot departamentus un nodaļas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, sasniedzot jau deviņas reizes lielāku darbinieku skaitu – 439 amata vietas.
Tas vēlreiz apliecina, ka jāizvērtē, vai šobrīd nav jāatgriežas pie agrākā ministriju skaita un jāpievieno mākslīgi izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrijai un VARAM. Iespējams, budžeta izmaksu samazināšanai jālemj par vēl citu ministriju apvienošanu, lai tādā veidā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai un jēgpilni mazinātu birokrātisko valsts aparātu.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
