Finanšu eksperti: Makrona izziņotie pasākumi iecirtīs robu valsts budžetā 0
Pēc plānotā degvielas nodokļa celšanas, kas izraisīja mēnesi ilgus masu nemierus, Francijas valdība atlikusi šo plānu, bet prezidents Emanuels Makrons izziņojis vairākus pasākumus mazatalgoto iedzīvotāju dzīves uzlabošanai, kas tiks segti no valsts budžeta.
Mēģinot tikt vaļā no bagātnieku prezidenta apzīmējuma un cenšoties mazināt masu neapmierinātību, Makrons paziņojis par tūlītēju minimālās algas palielinājumu par simt eiro, par nodokļa un sociālo iemaksu atcelšanu virsstundu darbam un nodokļa palielināšanas atcelšanu trūcīgajiem pensionāriem.
Minimālā alga 2018. gadā noteikta 1498 eiro līmenī pirms nodokļu nomaksas un 1185 eiro līmenī pēc nodokļu nomaksas.
Televīzijas uzrunā prezidents atzina, ka ir par zemu novērtējis sabiedrības sašutumu, nav spējis aptvert ģimeņu un veco ļaužu grūtības izdzīvot un aizvainojis cilvēkus ar augstprātīgām vai familiārām piezīmēm.
“Es uzņemos savu daļu atbildības. Es varēju radīt iespaidu, ka man tas nerūp, ka man ir citas prioritātes,” publiskai paškritikai nodevās Makrons. Uzrunājot valsts iedzīvotājus, 40 gadus vecais bijušais investīciju baņķieris runāja pazemīgākā tonī nekā parasti, šādi, pēc visa spriežot, apliecinot, ka ņēmis vērā kritiku, kas veltīta viņa vadības stilam.
Analītiķi atzīmē, ka politiskā cena prezidenta prestižam bijusi augsta, krītoties viņa popularitātei kā pašmājās, tā ārzemēs.
Finanšu eksperti norāda, ka
Makrona izziņotie pasākumi iecirtīs robu valsts budžetā un varētu pārkāpt ES noteiktā trīs procentu iztrūkuma robežu.
Prezidents nepaskaidroja, kā viņš paredz finansēt izziņotos pasākumus, kas līdz ar degvielas nodokļa pieauguma atcelšanu var samazināt pienesumu valsts budžetā vismaz par desmit miljardiem eiro un apcirpt iekšzemes kopproduktu 2019. gadā par aptuveni pusprocentu, atzīmē izdevums “Politico”.
Eiropas Komisija jau paudusi bažas, ka Makrona izziņotie pasākumi varētu neļaut īstenot plānu par budžeta iztrūkuma samazināšanu līdz 2,8 procentiem un ekonomikas augsmi par 1,7 procentiem nākamajā gadā. Makrons atteicās pārskatīt savu pagājušā gada lēmumu par bagātnieku nodokļa atcelšanu, kas agrāk ienesa budžetā četrus miljardus eiro.
“Dzelteno vestu” protesta kustības aktīvisti atzinuši, ka prezidents Makrons spēris pirmos soļus viņu prasību izpildei, taču piebilda, ka
prezidenta atbilde ir nepietiekama, tāpēc ceļu bloķēšana turpināšoties.
Analītiķi atzīmē, ka Francijas valdība cer, ka izziņotie finanšu pasākumi, kā arī protestētāju nogurums, pretīgums pret vardarbību un laupīšanu un Ziemassvētku brīvdienu tuvošanās varētu novest pie protestu apsīkuma līdz mēneša beigām.
Savulaik Makrona priekšgājēji Žaks Širaks, Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands bija spiesti atteikties no reformām ekonomikas un izglītības jomā pēc masu protestiem. Lai gan jauneklīgi enerģiskais Makrons solījis īstenot savu ekonomisko reformu plānu, pagaidām viņš bijis spiests piekāpties protestētājiem.
