Finansējumu augstskolām sola nesamazināt 0
Valsts budžeta finansējums augstskolām nākamgad saglabāsies tādā pašā līmenī kā šogad, un studentu iespējas turpināt studēt valsts apmaksātās studiju vietās netiks apdraudētas.
Tāda bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju nostāja pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās ar valsts augstskolām, kurās spriests, kā lietderīgāk sadalīt studijām paredzēto naudu. Pārdale notikšot tikai katras augstskolas iekšienē starp studiju programmām, nevis starp augstskolām.
Taču IZM vēlas panākt, lai valsts finansējums tā sauktajām budžeta vietām netiktu dalīts kā līdz šim, kad naudu piešķīra, ņemot vērā, cik liels finansējums piešķirts iepriekš, un izmaiņas bija minimālas. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs sacīja, ka turpmāk, finansējot studiju vietas, jāņem vērā gan studiju programmu kvalitāte, gan pieprasījums pēc sagatavotajiem speciālistiem darba tirgū, gan arī katras augstskolas specializācija. Tās ir vadlīnijas, pēc kurām augstskolām jāvadās, domājot, kā sadalīt finansējumu starp studiju pro-grammām.
Bet kā noteikt, kuras studiju programmas ir kvalitatīvas un kuras ne, ja IZM apšauba šogad veikto studiju programmu izvērtējuma kvalitāti? D. Kuļšs skaidroja, ka ikvienai augstskolai ir arī iekšējie kvalitātes vērtējumi un daļa apstrīdētā izvērtējuma datu tomēr varētu būt vērā ņemami.
D. Kuļšs arī pastāstīja, ka visās sarunās piedalās Darba devēju konfederācijas pārstāvji, bet, piemēram, uz sarunu ar Jūras akadēmijas vadību ieradies arī Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas pārstāvis, kurš bijis pat kritiskāks un uzdevis vairāk jautājumu nekā IZM speciālisti.
Gan D. Kuļšs, gan aptaujātie augstskolu rektori apliecināja: ja kādai studiju programmai samazināsies finansējums vai tā tiks slēgta, budžeta grupā studējošie studenti tomēr varēs pabeigt studijas, izmantojot valsts finansējumu. Ja nu kāda studiju programma tiktu slēgta studiju gada vidū, studentiem piedāvātu iespēju pabeigt studijas budžeta grupā kādā līdzīgā studiju programmā.
Risinājumu atrast vēlas abas puses
Pilnībā vienoties par valsts finansējuma sadali nākamajam gadam gan vēl nav izdevies ne ar vienu augstskolu. Tām uzdots sagatavot savu redzējumu par budžeta vietu sadali, ņemot vērā ministrijā spriesto, un nosūtīt IZM, kas lems, vai piekrist augstskolas piedāvājumam.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš pastāstīja, ka sarunu laikā ierosinājis atgriezties pie kādreiz spēkā esošās sistēmas, kad universitātes saņem naudu studiju virzieniem, bet starp programmām sadala pati – pēc nepieciešamības. Atbalsts šai idejai gan ministrijā pagaidām nav rasts.
D. Kuļšs atzina, ka šādai sistēmai trūktu caurspīdīguma.
Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis stāstīja, ka bijušas diezgan detalizētas sarunas par dažādām studiju jomām un IZM pārstāvji piekrituši, ka jāpiešķir vairāk naudas IT studijām, bet nav atbalstījuši universitātes vēlmi par valsts naudu skolot vairāk mūzikas skolotāju.
Gan M. Auziņš, gan A. Barševskis apliecināja, ka studiju programmas, kas vērtējumā atzītas par nekvalitatīvām, jau slēgtas vai apvienotas ar citām. Ministrijas pārstāvji arī ieteikuši daļēji ņemt vērā studiju programmu izvērtējumu un programmas uzlabot saskaņā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem.
Abi rektori pēc sarunām secinājuši – viņu vadītajām augstskolām valsts finansējuma samazinājums nedraud. A. Barševskis gan piebilda, ka budžeta vietu skaits DU tomēr varētu samazināties, jo vairāk vietu jāpiešķir eksaktajās studiju programmās, kur studijas izmaksā vairāk.
Aģentūrai LETA arī Ventspils Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs Aigars Krauze teicis, ka paredz – būtiskas izmaiņas studiju programmu finansēšanā nav gaidāmas.
Aptaujātie augstskolu rektori atzina: sarunās radies iespaids, ka IZM pārstāvji augstskolu viedokli par budžeta vietu sadalījumu nevis formāli uzklausa, bet tiešām ieklausās. Protams, nevar zināt, kā sarunas būtu risinājušās, ja tās vadītu izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš veselības stāvokļa dēļ uzticēja šo darbu IZM darbiniekiem.
