Fināls uz goda 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš to būtu domājis, ka ceturtdienas vakarā Latvijas sportā intriģējošākais punkts būs nevis Tampere, kur Latvijas hokejisti izrādījās ārkārtīgi nevarīgi pret Čehiju (1:5), bet gan tepat galvaspilsētā, kur “VEF Rīga” trillerī pārspēja “Ventspili” (93:92), izcīnot ceturto pēc kārtas un kopumā devīto Latvijas basketbola līgas (LBL) zeltu. Sērijā 4:1.
Olimpisks miers
“Tāds režisors es neesmu,” “VEF Rīgas” galvenais treneris Jānis Gailītis pasmējās, sacīdams, ka speciāli šāda intriga nebija inscenēta. Divas minūtes pirms mača beigām rīdziniekiem -7, tad sākās Kristera Zorika šovs – trīs punkti ar sodu, kas aizmests garām, pats izcīnīja atlēkušo bumbu un iemeta caurgājienā, tad vēl viens tālmetiens. “Iespējams, jaunatnes līgā ir kas tāds padevies, profesionālajā karjerā – ne. Šausmīgi negribēju braukt uz Ventspili, bija jāuzvar šovakar un jāsāk svinēt,” noguris, bet laimīgs pēc sava otrā Latvijas titula bija Zoriks, kurš saņēma finālsērijas vērtīgākā spēlētāja balvu.
Sešpadsmit sekundes pirms spēles beigām, “VEF” esot divu punktu vadībā, tiesnesis Mārtiņš Kozlovskis rīdzinieku aizsargam Vitālijam Zotovam piešķīra tehnisko piezīmi par tēlošanu aizsardzībā. “Teicu – visu cieņu, ja būs taisnība, tā bija drosmīga svilpe. Viņš gribēja saderēt uz dzērienu, teicu, ka man jau stāv rindā “dzērāji”,” par pārmītajiem teikumiem ar Kozlovski pēc fināla svilpes pasmējās Gailītis. “Viņš ir strādājis olimpiskajās spēlēs, ticu, ka redzēja, bija ļoti nosvērts tajā brīdī. Arī viņam šādas galotnes ir laba pieredze. Tiesneši šodien ļāva sisties, spēlēt normālu basketbolu – tā vajadzēja visas sērijas garumā.”
Spēles komisārs Agnis Pērkons neuzņēmās vērtēt strīdīgo lēmumu, bet akcentēja brigādes profesionalitāti: “Spēli tiesāja trīs FIBA kategorijas tiesneši, un šo lēmumu pieņēma tiesnesis, kurš nupat tiesāja Čempionu līgas “Final Four”, olimpiskās spēles. Es viņiem uzticos.”
Pērkons sacīja, ka viņa karjerā nepārspējama bijusi 1995. gada finālsērija, kurā “SWH Brocēni” pret “Bonusu” atspēlējās un uzvarēja no 1:3: “Ja nemaldos, tiesāju visas septiņas spēles. Kas darījās Daugavas sporta namā, foršas atmiņas. Mēs tiesājām divatā, līdz ar to atbildība katram tiesnesim ir vēl lielāka.” Svilpi atvilktnē viņš lika pirms desmit gadiem, bet nu jau 16 sezonas ir LBL galvenais tiesnesis.
Kā gladiatori
Viens no dažiem cilvēkiem hallē, kas visas piektās spēles laikā ne reizi nepiesēda, bija LBL direktors Kristaps Janičenoks. Karjeras laikā pārstāvējis gan melnos, gan dzeltenos. “Man ir tāds darbs, ka ne pret vienu komandu nedrīkst būt simpātijas vai antipātijas. Tīri cilvēcīgi kādā brīdī biju par “VEF”, kādā – “Ventspili”, taču mēģināju būt neitrāls,” atzina Janičenoks. “Zoriks supermalacis, parādīja, ka ir nākamā līmeņa spēlētājs, bet “Ventspils” arī parādīja, ka ir nākamā līmeņa komanda, neko tādu no viņiem negaidīju. Pusfinālā pret “Ogri” bija piecas spēles, pēc dienas jau fināls, nepadevās, pierādīja nedaudz tādu gladiatoru statusu, jo savus resursus izmantoja par 110 procentiem. “VEF” bija favorīts, bet “Ventspils” izdarīja daudz vairāk, nekā varēja gaidīt. Lai gan 1:4, bija gan intriga, gan sižets, ļoti laba finālsērija, katrai komandai no tās ir ko paņemt.”
Ventspilnieku priekšā cepuri bija gatavi noņemt visi, arī Jānis Gailītis: “Bija gatavi sērijai, nerespektēja. Sezonas laikā ļāvām viņiem just, ka var šādā stilā spēlēt.”
“Ventspils” kapteinis Kristaps Mediss norādīja, ka komanda arī pie 1:3 rezultāta sērijā un smaga zaudējuma ceturtajā spēlē saglabāja ticību: “Mazliet pietrūka aukstasinības, prāta, lai šo spēli novestu līdz mums labvēlīgam rezultātam. Paši nepaņēmām, muļķīgas kļūdas pieļāvām. Nav pirmā reize šosezon, kad tā nospēlējām galotnē. Varbūt pietrūka meistarības. Protams, gribējām uzvarēt, bet nav ko pārdzīvot. Tāda ir dzīve.”
Nekā personīga
Kristers Zoriks plānoja nedēļu par basketbolu nedomāt, bet liels atvaļinājums nav paredzēts, jo jau pēc nepilna mēneša spēles Latvijas izlasei: “No šīs sezonas paņemšu pieredzi, bija lielāka loma nekā pagājušajā gadā, vairāk prasīja, bija jārāda līdera īpašības. Protams, arī daudz uzvaru. Domāju, ka esmu spēris soli uz priekšu.”
“Runājam, ka (Latvijā) nav spēlētāju, kas var pabeigt spēles, bet Kristeram šī nav pirmā reize, uzbrukumā parādīja, kāds ir virziens. Viņš ir nobriedis, gatavs, izlases sākumsastāva saspēles vadītājs,” tāpat kā pirms sezonas Zoriku slavēja Jānis Gailītis. “VEF Rīgai” ir opcija pagarināt līgumu, bet ļoti reāls ir scenārijs, ka kāds ārzemju klubs izpirks basketbolistu, kuram trešdien apritēs 25.
Anrijs Miška iepriekšējo sezonu noslēdza līgas vājākajā komandā “Latvijas Universitāte”, bet tagad ir čempions. Turklāt ar stabilu vietu rotācijā. “Sezona varēja būt labāka, tajā pašā laikā nebiju gaidījis, ka būs tik liela loma. Liels paldies komandai, šodien daudzās epizodēs man bija vienkārši jānoslēdz uzbrukums,” viņš saka. Miška turpina studijas Latvijas Universitātē, kur apgūst biznesa vadību, šobrīd bumba jānoliek malā un galvenā uzmanība jāvelta grāmatām, lai pabeigtu otro kursu: “Kad studijas notika attālināti, bija vieglāk apvienot. Tagad ir klātienē, bet, ja grib, tad var.”
Mārim Gulbim šī bija astotā finālsērija un trešais tituls. Pirmais ar “VEF”, divi bija Ventspils formā. “Visas sezonas laikā pret “Ventspili” gribējās ko ekstra parādīt, pierādīt. Tur deviņus gadus spēlēju, un tad pēkšņi viņi laukumā ir pretinieki. Visādas domas šaudās galvā,” 36 gadus vecais basketbolists atzina, ka emocionāli bijis gana sarežģīti. Arī fiziski, saskaņā ar ārstu vēlmēm viņam līdz jūnijam nebija jāspēlē basketbols rokas traumas dēļ, taču spēlētājs norāda, ka izslēgšanas turnīrā, ja vari piecelties un normāli paiet, ir jāspēlē: “Dakteru versija ir parastiem cilvēkiem, sportistiem citādi, nav kam taupīties – izdari darbu un tad atpūties, ārstējies.”
Sēriju Māris Gulbis sāka ar divām tehniskajām piezīmēm, salecoties ar Kristapu Ķilpu. “Nekā personīga, daru to, kas labāk komandai. Tur pretī varēja būt jebkurš spēlētājs, varbūt es mazliet uzkarsu. Noliku emocijas malā un pārējās spēlēs biju mierīgs. Tāds ir sports – ja nav emociju, nav uzvaru,” uzskata Gulbis.
“VEF” šosezon uzvarēja arī Latvijas kausā un Latvijas–Igaunijas līgā. “Trīs tituli vienā sezonā. Zelts ir zelts jebkurā līgā. Cits spēlē profesionāli 20 gadus un ne reizi “play off” netiek. Šo sajūtu dēļ spēlē basketbolu. Kad vienreiz izjūti, gribas atkārtot. Forši iet atvaļinājumā kā uzvarētājam,” ar kausu uz ģērbtuvi aizsoļoja Māris Gulbis.
