Šimonīti raksturo kā Grībauskaites mantinieci 0
Bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un neatkarīgais kandidāts un bijušais SEB bankas galvenais ekonomists Gitans Nausēda ir iekļuvuši svētdien notikušo Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pārspējot premjerministru Sauļu Skverneli un vēl sešus kandidātus. Trešajā vietā palikušais Skvernelis jau izteicies, ka varētu atkāpties no amata, bet pieļāva iespēju, ka valdošā koalīcija varētu tikt saglabāta.
Vēlēšanās piedalījās 56,9% balsstiesīgo
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” kandidāte, Seima deputāte Šimonīte ieguvusi 31,13% balsu, neatkarīgais kandidāts Nausēda ieguvis 30,95% balsu, bet abu valdošās koalīcijas partiju – Zemnieku un zaļo savienības un Sociāldemokrātu partijas – izvirzītais Skvernelis – 19,72% balsu.
ES veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātu partijas saņēmis 4,83% balsu, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības “Sajūdis” dibinātājiem Arvīds Juozaitis – 4,69%, “Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības” vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Valdemārs Tomaševskis – 4,08%, neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks – 2,58%, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis – 0,79% balsu, bet Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas – 0,65% balsu.
Lai gan Puteiķis divas dienas pirms vēlēšanām paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru un aicina savus atbalstītājus balsot par Skverneli vai Juozaiti, Puteiķa vārds biļetenos bija un par viņu varēja nobalsot. Prezidenta vēlēšanās piedalījās 56,85% no 2,47 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu, paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija. Tā kā neviens kandidāts nav ieguvis vairāk par pusi balsu, 26. maijā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi lielāko balsu skaitu ieguvušie kandidāti Šimonīte un Nausēda.
Šimonīti raksturo kā Grībauskaites mantinieci
44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste, kas sabiedrības uzticēšanos un simpātijas iemantojusi kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre, lai gan viņa tikusi arī kritizēta par valdības stingrajiem taupības pasākumiem un lēmumu nevērsties pēc aizdevuma pie Starptautiskā valūtas fonda. Viņa bijusi arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2016. gadā ievēlēta Seimā. Apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu, viņa bauda lielu atbalstu pilsētu iedzīvotāju un gados jaunu vēlētāju vidū. Nereti raksturota arī kā pašreizējās prezidentes Daļas Grībauskaites ieturētā kursa tuvākā mantiniece.
Ārpolitikā Šimonīte iestājas par līdzšinējā kursa saglabāšanu, dziļāku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā, koalīciju veidošanu ES iekšienē, par to, ka attiecībām ar Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm nepieciešama jauna elpa, jo pašreizējā sadarbība ir pārāk formāla. Runājot par attiecībām ar Krieviju, viņa uzsver, ka Lietuva nedrīkst izlikties neredzam Maskavas centienus mainīt pasaules kārtību un eksportēt uz Rietumu pasauli savas “vērtības”, tādēļ valsts līmenī pašlaik Lietuvai ar Krieviju nav par ko runāt, lai gan ar laiku situācija varētu mainīties.
Nausēda norobežojas no partijām
54 gadus veco Nausēdu, kas aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadus televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs.
Nausēda ir centriski labējs kandidāts, kas sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu, vienlaikus uzsverot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, bet Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā biznesa intereses.
Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot notikumus Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un jāmīkstina retorika, “nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām”. Nausēda paziņojis, ka vēlētos ļoti draudzīgas attiecības ar Baltkrieviju ar ekonomiku saistītās jomās, un neizslēdza iespēju, ka saziņa ar kaimiņvalsti varētu notikt visaugstākajā līmenī.
Nausēda iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Britāniju. Ievēlēšanas gadījumā savā pirmajā ārvalstu vizītē tiklab Nausēda, kā abi pārējie pirmās trijotnes kandidāti dotos uz Poliju.
Premjers Skvernelis sola atkāpties
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, kam neizdevās iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, solījis atkāpties no amata, bet pieļāvis iespēju, ka valdošā koalīcija varētu tikt saglabāta. “Tas, ka es neiekļuvu otrajā kārtā, ir manis kā politiķa novērtējums. Es kā politiķis pieņemu šo novērtējumu, un man ir jāsper šis solis,” premjers paziņoja intervijā telekanālā LRT.
Analītiķi atzīmē, ka Skverneļa nodoms atkāpties varētu būt saistīts ar sabiedrības negatīvo attieksmi pret valdības lēmumu ierobežot alkohola tirdzniecību, lai samazinātu tā lietošanu. “Var notikt, ka tas pats valdošais vairākums veidos valdību un tai būs savs premjerministrs,” piebilda Skvernelis. Valdošās koalīcijas sastāvā ir divas partijas: Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu partija. Premjers sacīja, ka sabiedrības atbalsts ir nepieciešams reformu veikšanai. Viņš solīja atlūgumu iesniegt jūlijā.
Nausēda paziņojis, ka pēc premjera Skverneļa atkāpšanās ir iespējamas Seima pirmstermiņa vēlēšanas, lai gan šis scenārijs nav pilnīgi ticams. Pēc viņa vārdiem, pēc Skverneļa demisijas tā pati valdošā koalīcija varētu turpināt darbu ar citu premjeru vai varētu tikt izveidota mazākuma valdība vai tehnokrātu valdība.
