Perspektīvs vai taupāms? Filozofiskas pārdomas par selektīvajām medībām 0
Perspektīvs, neperspektīvs, selektīvi nomedīts, taupāms… tie ir jēdzieni, kas šobrīd ir būtībā saprotami un jau kļuvuši par ikdienu. Varbūt vēl kāds gluži nesaprot, kā atšķirt perspektīvu briedi no neperspektīva, bet lielākā daļa jau ir apguvusi pamata principus, kas būtu jāievēro.
Vai valstiskā līmenī ieviešama selektīvo medību politika?
Pavisam nesen mednieki jau sākuši runāt ne tikai par briežu un stirnāžu selektīvām medībām, bet arī par aļņu selekciju, kas vēl pirms laiciņa daudziem šķita kā neaizsniedzams kosmoss. Tas nozīmē, ka mūsu mednieku sabiedrība attīstās un iet līdzi laikam. Ir pat reģioni, kur jau vairākus gadus vietējie mednieku klubi apvienojušies, lai visi kopā īstenotu vienotus staltbriežu selektīvu medību principus.
Pats iedvesmojošākais ir tas, ka tagad jau tiek plūkti šīs sadarbības augļi, jo pēdējos dažos gados reģionā tikuši nomedīti iespaidīgi trofejas staltbriežu buļļi.
Kāds bija sākums?
Vēl pirms gadiem divpadsmit, trīspadsmit tikai sāka runāt par selekciju, arī ragainajiem lopiem bija pavisam cita vērtība – ragi ir, tātad medījams. Ja gadījās nomedīt dzīvnieku ar lieliem un iespaidīgiem ragiem, tātad vienkārši paveicās, nevis tas bija īstenoto pasākumu rezultāts. Vārds perspektīvs ļāva apjaust ideju, bet tā arī nekur īsti nebija iespējams uzzināt, ko tieši tas nozīmē, kādi kritēriji būtu jāievēro, kādi tad galu galā ir medījami vai nemedījami dzīvnieki. Ja pašķirstīja vecās medību grāmatas, vēl no kara laikiem, viss uzsvars tika likts uz ragu lielumu, žuburu skaitu, bet maz ir informācijas par dzīvnieka vecuma noteikšanu pēc citiem, būtiskākiem kritērijiem, kas nav tikai ragi. 2006. gads, nomedīts bullītis. Medniekam nav ne jausmas – dzinējmedībās nomedīts perspektīvs vai selektīvi medījams.
Daļa mednieku skatās šķībi – varbūt tomēr perspektīvs, bet neko teikt nedrīkst, jo pašiem tāpat nav argumentu. Trofeju vērtēšanas pamatlicējs, nu jau citā saulē esošais Jānis Zommers klusi skaidro, ka šis nekāds perspektīvs nebūtu bijis. Bet stāsta tā klusi, lai citi nedzird, it kā mierinādams.
Jaunajam medniekam nav ne jausmas – izdarīts pareizi vai nepareizi. Grāmatās informācijas nav, kam pajautāt īsti nav, bet brieža ragi tiek pielikti goda vietā pie sienas – pirmais briedis kā nekā! Patinam laiku uz priekšu trīspadsmit gadus. Tas pats mednieks, pavisam citi apstākļi. Tagad jau liela daļa Latvijas klubu izvēlas staltbriežus medīt septembrī, individuālajās medībās.
2019. gadā Kurzemē riests, kā saka vietējie, ir nesaprotams. Vēl septembra divdesmitajos datumos staltie bauro tikai tumsā – sāk vēlu vakarā, krēslā, bet kā aust gaisma – kā ar nazi nogriež, klusums. Laiks ir silts un mitrs. No rīta nostaigāti kādi pieci kilometri, ir jau teju vai astoņi no rīta, kad jaunaudzes krūmos slinki iebaurojas bullis. Jaunais mednieks izvelk tauri un kautrīgi atbild. Mirkli klusums, un bullis atbild. Bet izklausās, ka tam līdzās ir govis, tādēļ visticamāk ārā no krūmiem kauties nenāks. Kļūst jau vēls, kad tiek pieņemts lēmums doties ārā no meža. Ejot pa egļu jaunaudzi, caur krūmiem tiek pamanīts briedis. Ir piecas sekundes, lai novērtētu dzīvnieku. Jauns. Ragu rota – nekāda. Medījams. Šāviens. Bullis nozūd krūmos. Kad dzīvnieku 80 metrus tālāk atrod, ragu rota nerada šaubas – selektīvi nomedījams.
Šie droši vien ir otrie ragi – vienā galā izveidojusies maza spīlīte, tur visticamāk vēlāk veidotos kronis. Bet otrā pusē spīlītes vietā viens garš žuburs. Ar laiku labākajā gadījumā tur izveidotos spīle, sliktākajā gadījumā – tāds arī paliktu – garš, spics žuburs, ar kuru sliktākajā gadījumā kaujās iespējams pretinieku ne tikai ievainot, bet arī nogalināt.
Vēlāk tiekoties ar kolēģiem medniekmājā, kluba vadītājs saka – šādi ir jānomedī. Šis apgalvojums skan pārliecinoši, bez šaubu ēnas. Skatoties uz šo bullīti, atmiņā atausa pirms trīspadsmit gadiem nomedītais. Pēc formas ļoti līdzīgs, tikai abās pusēs tādi gari pīķi. Tas nozīmē, ka pavisam neilgā laikā Latvijas mednieks ir izaudzis, sācis domāt par lietām, kas agrāk nemaz nebija svarīgas.
Atšķirībā no Lietuvas un arī vairākām Rietumeiropas valstīm, Latvijā valsts līmenī nav noteikts uzdevums medīt selektīvi. Principā katrs klubs var izvēlēties veidu, kā tiek apsaimniekota medību saimniecība. Tāpēc pārmetumi, ka viens klubs medī selektīvi, otrs nemedī, ir nekorekti.
Piemēram, Zviedrijā trofejai kā medību saimniecības produktam nav nekādas nozīmes. Tur medī gaļas dēļ. Notiek arī selektīvās medības, bet ar mērķi palielināt dzīvnieku skaitu vai saglabāt veselīgu populāciju. Ja kāds nomedī aļņu bulli ar lieliem ragiem, prieks, protams, ir neaizsakāms, bet saimniecība netiek veidota ar mērķi iegūt trofejas. Laikam jau alnis ir tas dzīvnieks, kuru medīt selektīvi ir visgrūtāk, bet tas nav neiespējami.
Latvijā laikam visgrūtāk ir kaimiņos sadzīvot tiem kolektīviem, kuriem ir atšķirīgi apsaimniekošanas principi. Robežas vienā pusē medī selektīvi, otrā – medī visu, kas parādās redzeslaukā, nešķirojot kvalitāti. Šādās situācijās var rasties un arī rodas konflikti, jo vienam šķiet, ka otrs nomedī to, kas ilgi un grūti taupīts. Aļņi un staltbrieži taču neievēro medību platību robežas!
Sociālajos tīklos veicot ātru aptauju, kādi simt atbildēja, ka viņu kolektīvā tiek ievēroti selektīvu medību principi. Nepilni 20 cilvēki atzina, ka viņu kolektīvā šie principi netiek ievēroti, savukārt ap 60 aptaujāto atbildēja, ka cenšas ievērot selektīvu medību principus, bet daļa kolektīva biedru nesaprot, kādēļ tas vajadzīgs. Labā ziņa tāda, ka neviens no aptaujātajiem nenorādīja, ka nekas tāds nav vajadzīgs.
Tas nozīmē, ka varam aplēst – apmēram puse kolektīvu ievēro selektīvu medību principus, bet lielākā daļa vēl tomēr cīnās par to, lai šos principus ieviestu. Visticamāk, ka šī proporcija pirms trīspadsmit gadiem noteikti bija absolūti citāda.
Vai kāds pašlaik būtu gatavs tam, ka valstī tiek ieviesta selektīvo medību politika, grūti pateikt. Lietuvā medniekam jāiziet 70 stundu gara apmācība, lai iegūtu tiesības medīt ragainos dzīvniekus. Piedevām vēl Lietuvā sistēma paredz, ka katru sezonu medniekiem komisijai ir jāparāda nomedītās trofejas, un pēc tam komisija lemj, vai dzīvnieks nomedīts pareizi. Ja pieļauta kļūda, var sekot sankcijas, kas paredz iespēju atņemt tiesības medīt ragainos dzīvniekus.
Pašlaik Latvijā principā līdzīga sistēma ir individuālu klubu vai klubu apvienību iekšienē, lai gan reizumis arī notiek strīdi par to, vai, piemēram, staltbriežu bullis nomedīts pareizi. Vērtēšanā tomēr ir arī daļa subjektīvā viedokļa, un katrs to var pavērst uz vienu vai otru pusi.
Tomēr labā ziņa ir tāda – medīt selektīvi, pareizi un ilgtspējīgi – tā ir kustība, kura arvien vairāk izplatās starp Latvijas mednieku klubiem.
1943. gada selektīvo medību ieteikumi
Nevajag medīt:
1. Nākotnes buļļus, kuri vēl jauni, ragi tiem gan tievi, bet pietiekami gari un normāli veidoti. Jauno briežu ragi uz galiem ar lielāku masu un ar to viegli atšķirami no vecajiem buļļiem ar atpakaļgājušiem ragiem.
2. Buļļus, kuru ragi apdeguši vai appuvuši, ja tie citādi atstāj patīkamu iespaidu, jo tā parasti pārejoša parādība, norāda uz iedzimtu īpašību augt lieliem ragiem, un nākamā gadā šādam bullim būs, cik paredzams, sevišķi krāšņi ragi.
3. Buļļus, kuru ragiem augoņa veida bumbuļi, jo arī tā ir pārejoša parādība un parasti sekas no asiņu izplūduma, kas radies, ragus pārsedzēju ādu saspiežot.
4. Buļļus ar nārsta laika cīņās nolauztiem ragu žuburiem vai galiem.
5. Veselīgus buļļus ar žuburainiem, liela apkārtmēra, glīti veidotiem ragiem, kamēr tie atrodas spēka briedumā un tos nevar uzskatīt par pārmērīgi veciem. Par buļļu vecumu vajag spriest ne tikai no to ragiem, bet gan no visas dzīvnieka figūras. Jauna buļļa ķermenis tievāks, kājas liekas ļoti garas, mugura pilnīgi taisna, tievais kakls paceļas uz augšu, skrienot purns ar pieri gandrīz līmeniskā līnijā. Pieaugušiem buļļiem ievērojami resnāks kakls un arī viss ķermenis. Veciem buļļiem masīvi priekšpleci, rumpis pie pakaļkājām liekas šaurāks, raksturīgas arī kuplas kakla krēpes, ļoti spēcīgs kakls, kas kopā ar krēpēm gandrīz sasniedz rumpja resnumu, parasti zemu noliektā galva, kas liekas vairāk resna nekā gara. Arī nedaudz nokāries vēders parasti ir lielāka vecuma pazīme, tomēr var būt arī iedzimta īpašība, kas parādās jau buļļa 6.–8. mūža gadā. (A. Kalniņš)
Strīdīgs gadījums
2019. gada bauris. Kurzeme. Mednieks šo bulli medīja kā selektīvu, jo vienā pusē izteikta spīle. Pašlaik tas ir viens no zināmākajiem rādītājiem, pēc kura spriest, ir vai nav bullis perspektīvs. Kad bullis nomedīts, izrādās, ka spīle nav īsti spīle – tur tāds maziņš žuburītis. Tādēļ kluba valde nolēma – mednieks sodāms, liedzot tam trīs gadus medīt staltbriežus.
Vai šāds mazs izaugums uzskatāms par pilntiesīgu žuburi? Latvijas trofeju eksperti atzina, ka šie bullim ir trešie ragi, kronī žuburu skaits ir 3 + 2. Viena raga kronī redzams žubura aizmetnis, kuru šajā brīdī nevar uzskatīt par žuburu, jo tā garums mazāks nekā 2,5 cm.
Secinājums tāds, ka šādus indivīdus var medīt platībās, kur ir spēcīga staltbriežu populācija. Vēl tiek norādīts, ka ragiem ir vāji attīstīts vidus žuburs, kā arī nav otro acu žuburu. Rezultātā mednieka labā slava tika atjaunota un sods tika atcelts. Šis gadījums liecina par to, ka selektīvu medību principu interpretācija var būt arī subjektīva. Situāciju ir ļoti daudz, dzīvnieki atšķirīgi, arī populācijas stāvoklis katrās medību platībās ir citāds. Pieļaut kļūdas ir ļoti viegli. Galvenais, vai no kļūdām mācās?
Pirmo reizi – buļļi ar govs atļaujuValsts meža dienesta ģenerālsekretāra Anda Krēsliņa rīkojums: “Atļauju 2019./2020. gada medību sezonā no 01.09.2019. medību iecirkņos, kuros atļautas staltbriežu buļļu medības, nomedīt līdz 2 (divus) gadus vecu staltbriežu bulli, izlietojot staltbriežu govs medību atļauju.”
Šī rīkojuma mērķis ir ļaut medību platībās nomedīt neperspektīvus jaunus indivīdus, neizmantojot brieža buļļa atļauju. Ir klubi, kuri izvēlas nemedīt neperspektīvus bullēnus, lai netērētu atļauju, ar kuru var nomedīt pieaugušu briežu bulli. Protams, rīkojumā nav noteikts, kādiem ragiem jābūt divgadīgajam bullim, bet sākotnējā doma – izmantot govs atļauju, lai nomedītu bullēnu, kura ragi ausu garumā vai īsāki. Kā šis rīkojums strādās dzīvē, to redzēsim sezonas beigās.
Vairāk lasiet žurnāla Medības pielikumā “Mednieka gads 2020”.
