Filozofijas un attēla satekpunkti izstādē “Attēldarbi” 0
Galerijā “Māksla XO” līdz 19. janvārim var apskatīt Artura Bērziņa personālizstādi “Attēldarbi”. Mākslinieka darbos būtiska loma ir ne tikai attēlam, bet arī tekstam, jo teksti ir būtiska darbu sastāvdaļa.
“Pasaule visu laiku attēlojas… Par attēliem sarakstīti dažādi teksti. Manos “Attēldarbos” pārsvarā izmantoti dažādu filozofu teksti, kurus lasot atklājās kaut kas, ko varētu saukt par satekpunktiem. Esmu mēģinājis izsekot vienas idejas attīstībai, un šī ideja ir attēls,” skaidro mākslinieks. Tieši tas, ka pasaule visu laiku attēlojas, māksliniekā uzjundīja radošo izziņas nemieru.
A. Bērziņš ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kas lasa filozofu darbus. Mākslinieks ir pārvērties par domātāju, kas līdz tam bija raksturīgs filozofijai, tāpēc izstādes skatītājam ne tikai jāvēro, bet arī jādomā.
A. Bērziņš māk ne vien ticami uzgleznot objektus, piemēram, grāmatu, krūmu vai koku, bet viņš prot iedziļināties filozofu tekstos. Izstāžu zālē ir apskatāmi neliela izmēra zīmējumi, glezniņas uz koka dēlīšiem, lielākoties darbi ir melnbalti, attēlotas viena vai dažas dabas formas – koks, krūms, ainava. Askētiski, bet vienkāršības te nav. Visām bildītēm apakšā ir teksts – dažādu laikmetu domātāji. Sākot no Augustīna, turpinot ar Kantu un beidzot ar Vitgenšteinu. Uzgleznotajiem tēliem un tekstam ir attiecības.
Lielu lomu mākslinieks pievērš interpretācijai un jo īpaši intonācijai. “Mūzikā tiek spēlēts pēc partitūras. “Attēldarbos” pasaules attēli ņemti kā partitūras, kuras es cenšos atskaņot. Šīm partitūrām nav zināms autors. Tās nav papildinātas vai miksētas ar citiem attēliem. Atsevišķos gadījumos tajās kāda daļa tika noklusēta. Attēlojot galvenā uzmanība tika pievērsta intonācijai. Izmantoto attēlu piemērotību attēlošanai noteica to atbilstība tekstiem. Tekstu fragmenti izmantoti kā attēlu paraksti. Tekstu nosaukumi un autori atrodami darbu nosaukumos,” skaidro A. Bērziņš.
Galerijas pārstāve Ilze Žeivate par mākslinieku teic: “A. Bērziņš ir viens no spilgtākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ar tikai sev raksturīgu, īpaši izkoptu zīmējuma tehniku. Galvenais emocionālais impulss tiek rasts dabā, vidē, kurā mākslinieks dzīvo. Tāpēc A. Bērziņa mākslas centrā noliktas cilvēka un dabas attiecības. Mākslinieka darbošanās metode mākslā ir fiksēt novērojumus, krāt, sistematizēt un būvēt no tiem zināšanas. Viņš ir vācis pierādījumus dabas un kultūras elementiem Latvijas ainavā un daudz tās zīmējis darbu sērijās. Mākslinieks vadās pēc atziņas, ka māksla cilvēkam ir realitātes filtrs.”
A. Bērziņš divas reizes izvirzīts “Purvīša balvai” – 2009. gadā par personālizstādi “Nomalība”, bet 2011. gadā par personālizstādi “Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)”.
Kopš 2008. gada Arturs Bērziņš sarīkojis 20 personālizstādes, kas ir konceptuāli pētījumi par latviešu glezniecības tradīcijām, kultūras un sistēmu veidošanās struktūrām, laiku, tā ritējumu un domāšanas tradīcijām. Piedalījies vairāk nekā 20 grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs.
