Kā diedzēt mājās 2
Vērtīgs papildinājums ēdienam ir gan diedzētie asni (dīgsti kopā ar sēklām), gan dzinumi. Lai mājās vienmēr pa rokai būtu zaļumiņš, sēklas var sēt un audzēt visa gada garumā. Šim nolūkam noder diedzēšanai paredzētie trauciņi, bet var arī iztikt bez tiem un sēklas biezā slānī (ne visas uzdīgst!) uzbērt uz samitrinātas vates, vairākkārt pārlocītas marles vai cita mitrumu uzsūcoša materiāla. Var izmantot plastmasas, māla, metāla vai cita materiāla bļodu ar lēzenām malām vai stikla burku.
Piemēram, graudus vai pupiņas ieliek tīrā burkā, uzlej iepriekš novārītu ūdeni un dažas stundas mērcē. Tad ūdeni nolej, graudus vai pupiņas pārklāj ar marli vai citu gaisa caurlaidīgu tīru drānu un skalo, kamēr ūdens ir nevainojami dzidrs. Nākamajā dienā skalo vēlreiz. Pēc tam graudus vai pupiņas nosusina, ieber atpakaļ burkā, pārsedz ar marli vai plānu audumu un atstāj siltā vietā, kamēr parādās asniņi. Pēc 3-4 dienām tos var izmantot uzturā.
Trauks ar sēklām jānoliek vietā, kur piekļūst dienas gaisma, bet ne intensīvi saules stari. Nepieciešams mitrums, tāpēc regulāri vairākas reizes dienā jāapsmidzina, taču nedrīkst pārlaistīt. Pēc pāris dienām parādīsies pirmie asni, bet pēc 3–4 dienām sējums būs sazaļojis. Jāņem vērā: jo mazākas sēklas, jo ātrāk sadīgst. Visilgāk tas notiek pākšaugu sēklām.
Diedzēt var redīsu, lucernas, sinepju, kressalātu, krešu, saulespuķu, sarkano biešu, sinepju, sarkano un zaļo kāpostu sēklas, kviešu un auzu graudus, Ķīnas pupiņas, zirņus un lēcas.
Lai zaļumi būtu pieejami vienmēr, sēj ik pēc 7–10 dienām. Lietojot sēšanas kastīti atkārtoti, tā rūpīgi jāizmazgā.
1. Redīsi. Dīgstot šajās sēklās uzkrājas C un B grupas vitamīni un mikroelementi, kas veicina aknu, žultspūšļa un gremošanas sistēmas darbību. Izteikti spēcīga, pat piparota redīsu garša. Piešķir svaigumu jebkuriem salātiem, lieliski garšo ar biezpienu, sieriem un olām, var pievienot mērcēm vai likt uz sviestmaizes.
2. Rukola. Šā auga dīgsti ir bagāti ar kāliju, C vitamīnu, minerālsāļiem un organiskajām skābēm. Viegli piparota garša. Pievieno salātiem, makaronu ēdieniem vai liek uz sviestmaizes.
3. Brokoļi. Dīgsti satur daudz A, C, E un K vitamīna un minerālvielu – kāliju, magniju un nātriju. Sevišķi vērtīgas ir brokoļos esošās olbaltumvielas un mikroelementi, kas piedalās vielmaiņas regulēšanā. Var lietot sirds un asinsvadu slimību un vēža profilaksei, bet bērniem ieteicami apetītes uzlabošanai. Piemīt maigi pikanta garša. Izmanto svaigā veidā vai kā piedevu salātiem, gaļas un zivju ēdieniem.
4. Kāposti. Satur minerālvielu buķeti: kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, magniju, kāliju, cinku un sēru. Patīkami pikanta garša, piemēroti sviestmaižu un salātu pagatavošanai.
5. Kviešu zelmenis. Satur B1 vitamīnu, kas vajadzīgs normālai nervu darbībai un muskuļaudu funkcionēšanai, B2 vitamīnu, kas rūpējas par acu veselību un ādas skaistumu, un B6 vitamīnu, kas gādā par sarkano asinsķermenīšu radīšanu. Stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu, mazina stresu un hronisku nogurumu. Diedzētus kviešu graudus ēd svaigā veidā vai pievieno salātiem, biezpienam, omletei, sieriem un zupām. No kviešu zelmeņa gatavo vitamīnu dzērienu.
6. Kreses. Neatkarīgi no krešu veida tās ir bagātīgs C, E, A, K un B vitamīna un minerālvielu (kalcija, kālija, dzelzs, magnija un fosfora) avots. Piemīt rūgtena sinepju garša. Uzlabo gremošanas sistēmas un aknu darbību, ir antibakteriāla iedarbība. Ēd svaigā veidā, izmanto kā piedevu salātiem, sieriem, sviestmaizēm, biezpienam un olām, ar krešu dīgstiem papildina gaļas un zivju ēdienus.
7. Sarkanie redīsi. Tie ir A, B1, B2 un C vitamīna un minerālvielu (kālija, kalcija, dzelzs un fosfora) avots. Raksturīga pikanta garša. Izmanto salātu un sviestmaižu pagatavošanai, labi sader ar grilētu gaļu un zivju ēdieniem.
8. Saulespuķes. Dīgsti satur proteīnu, lecitīnu, A, B, E, C un D vitamīnu un minerālvielas – magniju, fosforu, kāliju, kalciju un dzelzi. Raksturīga patīkama riekstu garša, dīgsti ir kraukšķīgi un gardi vieni paši, piemēroti arī salātiem un vitamīnu dzērienam.
9. Sinepes. Šajos dīgstos ir daudz proteīna, A, B un C vitamīna un minerālvielu – kālija, dzelzs un fosfora. Pikanta sinepju garša. Var likt uz sviestmaizes, pievienot biezpienam vai salātiem.
10. Zirņi. Izceļas ar minerālvielu (kālija, fosfora, kalcija un dzelzs), A, B1, B2 un D vitamīna un proteīna daudzumu. Stimulē gremošanu. Lieto svaigus vai termiski apstrādātus, sautējumos, zupās vai citādi.
