2018. gada filmu programmā visvairāk žūrijas punktu izpelnījušās bērnu un animācijas filmas 0
Sešpadsmit filmprojekti, to vidū – sešas dažādu žanru un atšķirīgām auditorijām domātas spēlfilmas, astoņas plaša spektra tematiku pārstāvošas dokumentālās filmas un divas spilgtas animācijas filmas. Tik bagātīga un daudzkrāsaina kino raža mūs gaida Latvijas valsts simtajā jubilejā 2018. gadā.
Noslēdzoties vēl 2014. gada rudenī Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajam konkursam “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, NKC vadītāja Dita Rietuma uzsvēra, ka šoreiz mērķis ir bijis nevis režisoru karjeras izaicinājumi starptautiskā kontekstā, bet gan radīt plašai auditorijai adresētu žanriski daudzveidīgu filmu piedāvājumu, kura galvenais akcents ir Latvijas identitāte un valsts simtgade.
Kļuvis zināms, ka atbalstīts par trim projektiem vairāk, nekā sākotnēji iecerēts. Šāds rezultāts radies, ne vien izvērtējot iesniegtā 31 projekta spēku un potenciālu, bet arī plānotos filmu budžetus. Šoruden izsludinātajā konkursa otrajā kārtā, kurā bija iespēja startēt arī pirmajā kārtā neatbalstītajiem un citiem projektiem, to autoriem jau bija jāiesniedz ne vien pieteikums, bet arī profesionāli izveidots filmas rullītis un scenārijs.
Filmu ražošana sāksies 2016. gadā, bet pirmizrādes gaidāmas 2018. gadā. Tik vērienīgu filmu programmu Latvija nav pieredzējusi kopš neatkarības atjaunošanas. Protams, tas iespējams, arī pateicoties Latvijas apstākļiem ievērojamajam finansējumam – kopumā NKC atbalsts filmu ražošanai līdz 2017. gadam paredzēts 6,8 miljonu eiro apjomā. Gribas gan piebilst – jācer, ka Olimpa dievi šai programmai, kas pēc būtības pilnībā atbilst pirms dažiem gadiem kino profesionāļu vairākuma nikni nozākātā nacionālā pasūtījuma būtībai, arī turpmāk būs labvēlīgi, un neviens melns kaķis budžeta konsolidācijas veidolā tam ceļu nešķērsos.
Aizraujošākā konkursa intriga, protams, saistījās ar spēlfilmām. Sacensībā piedalījās daudzi atzīti Latvijas kino meistari, un starp projektiem bija arī liela iekšējā tematiskā konkurence. Tomēr pietrūcis vienlīdz spēcīgu darbu dažādās tēmās – it sevišķi par padomju posmu un par mūsdienām. Kā atzina ekspertu komisijas loceklis Pēteris Krilovs, tie filmprojekti, kas centās “mazliet pieskarties” šī posma atspoguļojumam kā spēlfilmu, tā dokumentālo filmu kategorijās, mākslinieciskajās kvalitātēs un dziļumā atpalika no atbalstītajiem un tāpēc nesaņēma žūrijas atbalstu. Tā nu spēlfilmu konkurencē aiz svītras palikuši pat tādu labi zināmu režisoru kā Viestura Kairiša, Jāņa Putniņa, Jura Kursieša un citu autoru ieceres. Galvenie trūkumi projektos bijuši neskaidrs vēstījums un sasteigtība, scenārija vājums – viena no latviešu kino hroniskajām kaitēm. Arī paviršība demo materiāla izstrādē.
“Tomēr citādi kombinācija, it sevišķi runājot par spēlfilmām, ir ļoti laba – ir divas stabilas literatūras klasikas ekranizācijas. Divas filmas atspoguļo bērnu un jauniešu dzīves uztveri un divas nozīmīgus vēsturiskos posmus – 1905. gada revolūciju un holokaustu,” uzsver P. Krilovs. No pārējo žūrijas locekļu izteikumiem arī nojaušams, ka vērtējot nereti bijusi pat ne tik daudz runa par atšķirībām projektu kvalitātē, kā ideju vērienīgumā – jo runa taču ir par Latvijas simtgadi. Tāpat svarīga bijusi arī žūrijas emocionālā attieksme – piemēram, nevienam nav bijis šaubu par atbalstu Ivara Selecka filmai “Turpinājums”.
Kopumā visvairāk punktu izpelnījās bērnu un animācijas filmas. Vislielāko ekspertu labvēlību saņēma Vara Braslas bērnu auditorijai adresētais filmprojekts “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Interesanti, ka atbalstīto spēlfilmu režisoru vidū ir arī Madara Dišlere, kura 1985. gadā spēlēja Emīla māsiņu Idu Vara Braslas filmā “Emīla nedarbi”, bet tagad ir diplomēta kinorežisore.
“Prieks, ka žūrijas darbā izpaudās eiropeiskā uzvedība un kultūra; ka viens otrā ieklausījāmies,” atceras Jānis Streičs. Arī Pēteris Krilovs atceras, ka, vērtējot autoru ieceres, žūrijai nav bijuši kardināli pretēji viedokļi. Vērts ieklausīties kinozinātniekā Viktorā Freibergā, kurš cita starpā arī atgādināja, ka jau padomju laikā ir radītas filmas, kas faktiski arī būtu uztveramas kā veltījums Latvijas simtgadei – viena no tādām ir vecmeistara Jāņa Streiča nemirstīgais, kanonizētais “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Līdzīgas simtgades filmu programmas top arī Lietuvā un Igaunijā, un tiek solīts, ka 2018. gadā tās apceļos visas trīs Baltijas valstis.
