Pēc Lieldienām skatītājus priecēs Rīgas pasaules filmu festivāls 0
Jau sesto reizi norisināsies Rīgas Pasaules filmu festivāls, un šogad tas veltīts dokumentālajam antropoloģiskajam kino.
No 25. līdz 28. aprīlim Rīgā kinoteātrī “Kino Bize” jau sesto reizi norisināsies Rīgas Pasaules filmu festivāls, un šogad tā tematiskajā programmā ir kinodarbi, kuru veidotāji ir arī savu filmu varoņi.
Tas gan kino vēsturē nav oriģināls uzstādījums, taču tāpēc vien ne mazāk interesants – antropoloģisko un dokumentālo filmu centrā ir stāsti, kas vairumā gadījumu veidoti pirmajā personā, tie ir ļoti personīgi un ļoti atklāti.
Šogad filmu programmu veidojuši kurators, filmu veidotājs un vizuālais antropologs Karlo Kubero, kurators un filmu veidotājs Daniels Alens – abi pārstāv Igauniju – un Ieva Lange, šī festivāla producente (Latvija).
Plaša sadaļa festivālā paredzēta sarunām un lekcijām.
Rīgas Pasaules filmu festivālā ar lekciju par autoetnogrāfijas un autobiogrāfijas metodēm dokumentālajā kino uzstāsies Mančestras universitātes asociētā profesore antropoloģijā Andžela de Suza Toresana, savukārt savu filmu seansos piedalīsies un pēc tiem uz sarunām būs aicināti filmas “Tauta” veidotājas režisore Jūlija Mironova un montāžas režisore, etnomuzikoloģe Marija Korepanova, “Ma” režisore Marija Stojanova, filmas “Ieplaisājusī āda” režisore Lidija Buraka, “Manho” autors Sandro Bocolo, filmas “Atali dāvana” režisors Knūts Mīre Hansens, igauņu režisors Līvo Niglass, kurš uzņēmis “Mīlestības zemi”, un “Tēvišķo jūtu” veidotāji – režisore Irati Lafragva-Salasare un galvenais varonis Horhe Gonzaless Alonso.
Starptautiskā filmu programma, atklājot to autoru pieredzi, paver ļoti plašu kinematogrāfisku skatījumu, kurā iekļautas gan autobiogrāfijas, gan autoetnogrāfijas, gan kinematogrāfiskās introspekcijas piemēri, un tā aptver arī milzīgu teritoriju – no Sibīrijas ņencu ziemeļbriežu apdzīvotām teritorijām līdz Indijas pilsētai Vāranasi, Armēnijai un Tanzānijai, Šveices Alpiem, turklāt aptverot visdažādākās tēmas: psoriāzi un citas neārstējamas slimības, bēgļu nometnes, homoseksuālismu, Āfrikas tautu rituālus. Savukārt atklāšanas filmas gods piešķirts “Pastaigai” – 1990. gadā uzņemtai filmai, kurā kino leģenda Jons Meks vienā kadrā atklāj Ņujorku un dalās savās pārdomās. Lietuvā dzimušais amerikāņu kino avangardists šī gada 23. janvārī aizgāja mūžībā.
Citu kinograndu – Teo Angelopulusa, Beko Vikario, Vima Vendersa, Rutas Hillarpas – darbos savas dzīves pamatus meklējusi režisore Iratkse Fresneda Spānijā veidotajā filmā “Aukstās ainavas”.
Pilna programma un seansu plāns – “Kino Bize” mājaslapā www.kinobize.lv.
