Kadrs no Viestura Kairiša filmas “Loengrīns no Varka Kru” (2009).
Kadrs no Viestura Kairiša filmas “Loengrīns no Varka Kru” (2009).
Publicitātes foto

Filmas par mākslu tiešsaistē 0

Nacionālā Kino centra (NKC) virtuālajā platformā www.filmas.lv no apmēram 100 Latvijas filmām un kinohronikām, kas pieejamas legāli un bez maksas, var izveidot arī daudzpusīgu izlasi, kas plašā spektrā stāsta par mākslu un personībām tajā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Portālā var noskatīties režisores Ilonas Brūveres filmas “Tapieris” (2014, par komponistu, tango karali Oskaru Stroku), “Versija Vera” (2010, par tēlnieci Veru Muhinu), “Sirreālisma gultā. Sukuts” (2007, par kinoforuma “Arsenāls” dibinātāju Augustu Sukutu), “Stacijas” (2008, par bijušajām dzelzceļa pieturvietām kā īpašu pasauli), “Mana pasaule – Parīze, Londona, Berlīne, Roma” (2002, par Latvijas vietām ar tik eksotiskiem nosaukumiem). Savs īpašs rokraksts ir arī režisoram Viesturam Kairišam, kura dokumentālajās filmās liela nozīme īpašai attēla sadarbībai ar mūziku, piemēram, filmā “Loengrīns no Varka Kru” (2009) stāsts par kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni kombinēts ar Riharda Vāgnera operu “Loengrīns”, savukārt īsfilmā “Burvju flauta” (2001) Mocarta mūzika skan bezpajumtnieku kapos. Portālā filmas.lv skatāma arī Viestura Kairiša starpžanru filma, kas saņēmusi starptautiskās kinokritiķu apvienības FIPRESCI balvu un balansē starp dokumentālo un spēles kino – “Romeo un Džuljeta” (2004).

Portālā var noskatīties arī dokumentālās filmas, kuru centrā ir iespaidīgas un nozīmīgas mākslas pasaules personības – režisors Oļģerts Kroders (“Piektais Hamlets”, 2009, režisori Krista Burāne un Mārtiņš Eihe), gleznotāja Aija Zariņa (“Eiropas nolaupīšana”, 1998, Askolds Saulītis), fotogrāfe Inta Ruka (“Foto: Inta Ruka” 2003, Arvīds Krievs), mākslas zinātniece Sarmīte Sīle un fotogrāfs Gunārs Binde (“Akts”, 2009, Ināra Kolmane), mūziķis Mārtiņš Freimanis (“Dzīve kā košums”, 2006, Arvīds Krievs) un arfists Oskars Krašauskis-Krauze (“Poco a poco…, 2001, Ināra Kolmane).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.