Filmas “Nameja gredzens” aktrise stresu uzveic ar cigunu 0
Kā sadzīvot ar stresu? Pieredzes stāsts.
Maija Arvena-Ozoliņa, aktrise, filmā Nameja gredzens atveido Sigi:
Stress man ir bijis tikai divreiz mūžā, jo es ļoti izbaudu, ja atrodos uzmanības centrā un ja uz mani skatās. Manuprāt, aktieriem tā vajadzētu būt! Bet tajās divās reizēs sakostiem zobiem un drebošu sirdi tiku cauri patiešām lielam uztraukumam. Pirmais gadījums bija senākā pagātnē kādā manā mācību posmā Ķīnā. Kā labākā skolniece biju paņemta līdzi uz konferenci, kur bija tikai ārsti. Man, studentei, bija jāuzstājas! Bet ne jau no šiem ārstiem man bija bail. Ir kāds mans pasniedzējs, profesors, kuru ārkārtīgi cienu. Uzskatu viņu par ģēniju. Iznāca tā, ka man jāuzstājas tieši viņa acu priekšā. Tas bija lielākais stress manā mūžā! Lai arī viņš ir ļoti labvēlīgs un pozitīvi noskaņots, atbildības izjūta man bija milzīga.
Nesenākais gadījums bija Nameja gredzena pirmizrādē. Man bija jākāpj uz skatuves un jāintervē citi aktieri, bet man nebija nekādas pieredzes. Viņi visi taču man ir labi pazīstami, kā draugi, arī sagatavojusies biju – katram trīs jautājumi, bet atbildes bija tik īsas, ka apjuku. Bet tā bija tiešraide! Sapratu, ka nav labi, tomēr viss atrisinājās. Pēc tam jautāju profesionāliem žurnālistiem, kā bija, jo vēlējos, lai viss būtu noritējis perfekti. Viņi mani novērtēja ar 7 vai pat 8. Visu esot izglābis mans smaids.
Situācijās, kad var būt stress, es nodarbojos ar cigunu. To iesaku arī citiem. Ja zinu, ka būs liela slodze, daudz darba, izpildu vingrinājumus, un viss notiek. Ar cigunu nodarbojos jau kopš desmit gadu vecuma, tāpēc man, iespējams, vajag mazāk laika, lai ar cigunu sasniegtu to pašu efektu, ko iesācējs, bet skaidrs, ka tas man dod pilnīgu mieru un viss izdodas. Kaut kādas problēmas vai triecienus izjūtu tikai tad, ja neesmu ar sevi pastrādājusi.
