Filmas ienāk mājās 0
Nacionālais kino centrs (NKC) uzsācis īstenot projektu “Latvijas filmas tiešsaistē”, kura gaitā no 24. augusta portālā www.filmas.lv var skatīties īpaši tematiski sagrupētas pēdējo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā tapušas Latvijas filmas. Līdz šim tas bija iespējams tikai bibliotēku datoros, tagad – visos un visur Latvijā.
Filmām jābūt pieejamām
Kad pagājušā gada maijā Dita Rietuma stājās pie NKC vadības pults, viņa iezīmēja divus galvenos virzienus, kur būtu jāpieliek roka, – kino izglītība un filmu pieejamība. Tā nav tikai Latvijas problēma, visā Eiropā var vērot nepareizu proporciju starp naudu, ko iegulda filmu ražošanā, un to, ko iegulda filmu izplatīšanā. Filmas ražo un ražo, bet tās sasniedz nepietiekamu skatītāju skaitu.
“Latvijā ir daudz labu filmu, bet nav kur tās noskatīties, tāpēc bojājas latviešu filmu veidotāju attiecības ar skatītāju, kurš publiskajā telpā dzird kašķus, ka filmām vajag naudu, un rodas loģisks jautājums – kas par to naudu tiek filmēts un kur tās filmas var redzēt,” iemeslu, kāpēc tapis jaunais NKC projekts “Latvijas filmas tiešsaistē”, atklāj Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos. Viņa skaidro, ka filmas dzīves ceļš ir pirmizrāde, repertuāra laiks kinoteātros, pāris gadu festivālos, un tas arī viss, filmas dzīve beidzas, jo pasaulē uzņem miljoniem filmu. Bet Latvijā neesam tik bagāti, lai turētu plauktā šādas lieliskas vērtības. Kristīne piemin režisora Edmunda Jansona teicienu – filma ir dzīva tikai tajā brīdī, kad to skatās. Pārējā laikā filmas nemaz nav.
Filmu rādīšanas īpatnības
Lai būtu skaidrs, kāpēc nepieciešams jaunais projekts “Latvijas filmas tiešsaistē”, Kristīne Matīsa atspoguļo pašmāju filmu rādīšanas līdzšinējo pieredzi. Kad 2008. gadā NKC sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru atklāja platformu “filmas.lv” (874 Latvijas publiskajās pašvaldību bibliotēkās var noskatīties 106 Latvijas filmas, pārsvarā “Lielā Kristapa” laureātes), saņemtas lieliskas atsauksmes, bet to galvenā doma – “mums ne prātā nebija nācis, ka latviešiem ir tik labas filmas!”. Kāpēc nav par tām zinājuši? Tāpēc, ka kinoteātru kļūst arvien mazāk un vispār mainās modelis, kā skatītājs filmu var noskatīties. Protams, filmu nozares profesionāļi ir izmēģinājuši visādas metodes – arī ar neparastu formu, ar atrakcijām un piedzīvojumiem. Viena no pirmajām bija režisore un producente Elvita Ruka, kura 2003. gadā ar mazu busiņu brauca pa Latviju, pilsdrupās un estrādēs uzstādīja ekrānu un rādīja “Vides filmu studijas” filmas. Kinematogrāfistu savienība daudzu gadu garumā ar NKC finansiālu atbalstu īsteno projektu “Kino visiem visur Latvijā”, ko vada Ieva Pitruka – viņa apzinājusi aktīvās vietas Latvijā, kur kultūras namos vēl ir dzīvība un cilvēki grib redzēt filmas. To pašu dara projekts “Kinopunkts”. Tomēr bieži vien filmu seansus apmeklē desmit, piecpadsmit cilvēku, tātad sirsnīgie un labie pasākumi nav adekvāti izmaksām un darba un enerģijas patēriņam, tos rīkojot. Turklāt tehnoloģijas strauji attīstās un to ir jāprot izmantot, uzsver Kristīne Matīsa. Te nu sākas sadarbība ar filmu producentiem, jo Kino centram filmas nepieder, bet atbildība par kino procesu gan. Viņa uzskata – producentiem vajadzētu saprast, ka filmas ielikšana kinoteātra repertuārā vai aizvešana uz kādu seansu laukos nav viss, ko ar to var izdarīt. Jāmeklē jaunas platformas filmas demonstrēšanai. Bieži vien producenti domā: kā tad tā, tagad manu filmu jebkurš varēs skatīties par brīvu!? Bet filmās, kas saņēmušas NKC un VKKF atbalstu, ir ieguldīts valsts finansējums – nodokļu maksātāju nauda –, tāpēc filmām ir jābūt pieejamām. “Cilvēki arvien mazāk iet ārā no mājas, viņi sēž datorkrēslā. Tāpēc vienkāršākais formāts, kā filmu “aiznest” līdz sabiedrībai, ir seansi internetā. Ar jauno projektu “Latvijas filmas tiešsaistē” portālā “filmas.lv” mēs filmas pienesam klāt skatītājam, lai viņš saprastu, ka Latvijas filmas ir liela vērtība. Un vēl, lai drupinātu ilūziju, ka profesionālas filmas tapa tikai padomju laikā. Ir pagājis milzīgs laiks, un ir radies daudz labu ekrāna darbu, par ko katrs varēs pārliecināties. Ik pa divām nedēļām portālā “filmas.lv” ievietosim piecas sešas filmas. Tās būs sakārtotas pa tematiem. Piemēram, “Vasaras filmas”, “Animācijas filmas bērniem”, “Spēlfilmas, kuru centrā aktieris”, “”Lielā Kristapa” laureāti”, “Likteņstāsti un simboli”, “Režisoru pirmās filmas”… Kad ievietosim nākamās filmas, iepriekšējās nekur nepazudīs, tās paliek portālā “filmas.lv” un joprojām ir skatāmas. Cik ilgi? Kamēr NKC pietiks finansējuma, lai samaksātu par filmu sagatavošanu rādīšanai un autortiesībām apvienībai AKKA/LAA. Diemžēl filmas varēs noskatīties vienīgi Latvijas teritorijā. Saprotam, ka ārzemēs ir daudz gribētāju, kas labprāt vakaros datorā paskatītos Latviju filmās, bet tas ir izplatīšanas tiesību jautājums,” skaidro Kristīne Matīsa.
Producentu atsaucība
Viena lieta ir iecerēt rādīt filmas tiešsaistē, otra – to īstenot, jo NKC nav tiesību ar filmām rīkoties bez producentu ziņas. Tālab Zigita Saulīte, NKC vecākā referente Latvijas filmu pieejamības un izplatīšanas jautājumos, jau gadu uzrunā producentus un rosina iesaistīties jaunajā projektā. Ir jau noslēgti līgumi par 70 filmu izrādīšanu, un šis process turpinās. Vai nav liela nopūlēšanās, producentus pierunājot? “Gluži loģiski, ka producenti negrib dot jaunās filmas, bet tāds arī nav mūsu mērķis – jaunās filmas šobrīd dzīvo pietiekami aktīvu dzīvi, taču arī pirms desmit un divdesmit gadiem uzņemtās joprojām ir vērts redzēt. Jaunākā filma, ko rādīsim, ir uzņemta pirms pieciem gadiem. Šo gadu laikā ir izdarīts viss, ko varēja, – filma izrādīta kinoteātros, izdota DVD, pabijusi festivālos, varbūt vēl televīzijā un kādreiz kinoteātrī kādā pasākumā, un tagad to mierīgi var nodot visplašākajai pieejamībai bez maksas. Kad projekts sāksies un varēs redzēt skatītāju atsaucību, droši vien producentu interese par filmu izrādīšanu pieaugs – galu galā filmas demonstrēšana tiešsaistē ikvienam autoram ir sava veida publicitāte. Turklāt par filmas izrādīšanu NKC maksās autortiesību maksājumus,” stāsta Zigita Saulīte.
Kāpēc projektā nav iekļautas vecās labās padomju laikā tapušās filmas? NKC juriskonsulte Laura Ģērmane skaidro, ka joprojām turpinās tiesvedība starp “Rīgas kinostudiju” un valsti par padomju laikā tapušo filmu autortiesībām. Pērn pieņemts apgabaltiesas lēmums, ar kuru filmu tiesības tika atzītas “Rīgas kinostudijai”, un Kultūras ministrija iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajai tiesai.
Pirmais tematiskais komplekts “Vasaras filmas”
“Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010, Gatis Šmits, spēlfilma)
“Pa Rubika ceļu” (2010, Laila Pakalniņa, dokumentālā filma)
“Medības” (2009, Andis Mizišs, spēlfilma)
“Tumšie brieži” (2006, Viesturs Kairišs, spēlfilma)
“Raganas poga” (2006, Nils Skapāns, animācijas filma)
“Ķīlnieks” (2006, Laila Pakalniņa, spēlfilma)
“Kāzas” (2000, Viesturs Kairišs, spēles īsfilma).
Uzziņa
“Latvijas filmas tiešsaistē”
Ideja un satura programmēšana – NKC.
Tehniskais nodrošinājums – Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
Vieta – portāls www.filmas.lv
Skatāmības areāls – Latvijas teritorija.
Projekta sākums – 24.08.
VIEDOKLIS
Viesturs Kairišs, režisors, pirmajā tematiskajā komplektā “Vasaras filmas” iekļauti viņa darbi “Tumšie brieži” un “Kāzas”: “Esmu ļoti priecīgs, ka izveidota šāda iespēja – “Latvijas filmas tiešsaistē”. Ir jāsaprot, ka mūsdienās vairākums cilvēku filmas skatās datorā. Tā ir realitāte. Cerams, ka cilvēkiem mājās ir kvalitatīvs videoprojektors un videoekrāns vai arī viņi filmas skatīsies uz laba televizora ekrāna, ir svarīgi, lai filmas varētu redzēt labā kvalitātē. Vai nav žēl, ka filmas redz par brīvu? Nē, nemaz, nav ko žēlot. Darbs ir padarīts, filma apriti ir izgājusi un nu jau kļuvusi par vēsturi. Un ir labi, ja vēl ir iespēja to redzēt.”
