Filma katram, kam interesē politika 1
Partijas līdere, dāņu politiķe Birgite Nīborga nonāk priekšvēlēšanu cīņu krustugunīs, caur kurām grūti iziet, nezaudējot pašcieņu un godīgumu. Tā sākas dāņu seriāls “Valdība”‘, ko ik ceturtdienas vakaru demonstrē LTV1 un kā pirmā sezona nu jau nonākusi noslēguma fāzē.
LTV1 gan iepirkusi arī otrās sezonas sērijas, līdz ar to dāņu politiskajās aizkulisēs varēsim ieskatīties līdz 27. jūlijam. Patlaban tiek uzņemta trešā sezona, kas varētu būt pabeigta nākamajā gadā.
B. Nīborga ir godīga politiķe, kuras sirdsapziņa neļauj cīnīties ar konkurentiem, izmantojot kompromatus, kas paši iekrīt rokās un ko izmantot iesaka PR speciālists. Arī priekšvēlēšanu debatēs viņa izskatās un uzvedas tā, kā liek viņas sirds, nevis polittehnologs. Kā šādā situācijā rīkojas Latvijas politiķi un vai Latvijas vēlētāji maz spētu novērtēt godīgumu, varbūt mūsu ļaudis vieglāk “paņemt” ar nomelnošanas kampaņām, uzvalkiem “ar glanci” un apaļiem teikumiem, liek domāt filmā redzētais.
No kā jāatsakās politikā
B. Nīborgai izdodas uzvarēt vēlēšanās un kļūt par premjeri, taču tas ir tikai sākums. Vadot valdību, tomēr nākas atteikties no daudziem principiem. Seriāls lieliski parāda, ka arī valstī, kurā ilgstoši veidojusies demokrātiskā sistēma, valdību var raustīt uzņēmēji un nedemokrātisku valstu vadītāji, draudot pārcelt savus uzņēmumus citviet vai neslēgt kādus ekonomiski izdevīgus starpvalstu līgumus. Interesanti, ka lielākā pašu valsts uzņēmuma šantāžai B. Nīborga neļaujas, kamēr citas valsts diktatoram izdodas panākt Dānijas iesaistīšanos diktatūras pretinieka vajāšanā.
Tajā pašā laikā filmā redzami arī Dānijas politikas nepārkāpjamie principi. Protams, arī šajā valstī ir ne pārāk godīgi politiķi, valda politiskais tirgus un sarunas – mēs jums dodam to, lai jūs darītu tā vai šitā –, taču ministram nākas atkāpties pat senas mīlas dēkas dēļ tikai tāpēc, ka par to uzstājīgi sākusi atgādināt prese. Savukārt premjerministres vīram jāatsakās no kārotā darba tāpēc vien, lai nebūtu pat aizdomu ēnas par iespējamu interešu konfliktu. Tas un citi apstākļi rada problēmas ģimenē, kā rezultātā premjeres ģimene nonāk uz izjukšanas robežas.
Filmā arī redzama politiķu un žurnālistu ciešā sasaiste. Caurkritis politiķis dodas strādāt uz laikrakstu un nu pret saviem politiskajiem pretiniekiem cīnās ar avīžrakstiem, bet TV žurnālistiem jādomā, cik asus jautājumus var atļauties uzdot premjerei, lai varētu cerēt, ka valdības vadītāja vēl kādreiz atsauksies aicinājumam uz interviju.
Daudz līdzību ar Latviju
Dāņu seriāls “Valdība” līdz šim guvis lieliskus panākumus ne vien pašā Dānijā, bet arī citur pasaulē, īpaši veiksmīgi izrādīts britu BBC un amerikāņu NBC televīzijas kanālos. Amerikāņu televīzijas seriālu pazinēji “Valdību” salīdzina ar tam gan satura, gan formas un kvalitātes ziņā radniecīgo “Rietumu spārnu” (“The West Wing”), kas vēsta par fiktīviem notikumiem Baltajā namā.
Taču Latvijā šis politiskais stāsts popularitāti diemžēl nav guvis. LTV pašreklāmas daļas vadītājs Jānis Kalve atzina, ka laikā no 23. februāra līdz 26. aprīlim seriāla vidējā auditorija bijusi 21 000 skatītāju.
Augstās domās par “Valdību” ir Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība): “Esmu sarūgtināts, ka šim seriālam ir tik zems reitings. Domāju, ka to būtu ļoti vērtīgi noskatīties ikvienam, kas saistīts ar žurnālistiku, jurisprudenci, politiku, sabiedriskajām attiecībām, kā arī katram, kam ir interese par varas un sabiedrības mijiedarbību.
Tajā ir daudz epizožu, kurās saskatu līdzības ar Latvijas politisko dzīvi. Domāju, ka seriāls ir ļoti reālistisks. Tajā var redzēt, ka viena lieta ir mīti, kuri valda sabiedrībā, un cita – politiskā realitāte. Attiecībā uz interešu konfliktiem Latvijas sabiedrība un politiķi nav tik strikti kā Dānijā, kur politiskās tradīcijas veidojušās gadu simtos.
“Valdība” spilgti parāda, ka ikviens neatkarīgi no amata, pirmkārt, ir cilvēks, taču politiķim jāmāk pārkāpt pāri savām cilvēciskajām sajūtām, piemēram, jāspēj pieprasīt sava drauga demisiju, ja politiskā konjunktūra to pieprasa. Seriāls parāda arī to, ka grūti savienot veiksmīgu politisko karjeru un ģimenes dzīvi. Domāju, ka tas ir vienlīdz grūti kā sievietēm, tā vīriešiem.”
Vai Dz. Rasnačs tāpat kā dāņu premjere atteiktos izmantot kompromitējošus materiālus? “Pie mums atšķirībā no Dānijas politikā ir ne tikai konkurenti, bet arī pretinieki,” atbildēja Dz. Rasnačs. No viņa turpmākajiem izteikumiem sapratu, ka pret konkurentiem viņš tos neizmantotu, bet pret pretiniekiem – gan.
Dz. Rasnačs arī norādīja, ka Dānijā valdības vadītājam, izrādās, ir glauna ārpilsētas rezidence. Latvijā tādas privilēģijas premjeram nav.
“”Valdība” ir vienīgā filma, ko es skatos,” teic Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). “Skatos ar gandarījuma sajūtu, jo secinu, ka nemaz tik daudz no dāņiem neatšķiramies – politiskās intrigas ir līdzīgas, sievietei politikā varētu būt līdzīgas specifiskas problēmas kā pie mums, tā tur.
Seriālā var arī ļoti labi redzēt, cik svarīga politikā ir kompromisu māksla. Esmu pat no šīs filmas mācījusies, kā meklēt kompromisus, lai “dabūtu cauri” kādu likumprojektu. Esmu mācījusies arī to, ka nedrīkstu būt paštaisna.
Filma man likusi arī paskatīties uz pašas pieredzi politikā un saprast, kurās situācijās esmu rīkojusies nepareizi. Domāju, ka arī žurnālistiem vērts šo filmu skatīties, jo arī žurnālisti, manuprāt, var daudz ko mācīties no dāņu kolēģiem, lai strādātu profesionālāk un godprātīgāk.
Kompromatu izmantošana politikā arī man nebūtu pieņemama. Domāju – ja arī kādreiz godīgiem politiķiem nākas kādā cīņā zaudēt, galu galā sabiedrība, arī Latvijā, tomēr novērtē godīgumu.
Attiecībā uz interešu konfliktiem Dānijā ir ļoti augsti kritēriji, līdz kuriem mums vēl augt un augt.”
Atis Lejiņš (“Vienotība”) seriālu skatījies nedaudz un uzskata, ka politiskā vide tajā parādīta ļoti reālistiski. Dāņu politika ir tīrāka, bet “neaizmirsīsim, ka Dānija nav pārdzīvojusi 50 gadu okupāciju”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) “Valdību” skatījies mazliet, kamēr tas Latvijā vēl nav rādīts. Par interesanto filmu uzzinājis, jo ministra mamma dzīvo Dānijā. “Skatoties seriālu, ir bijuši brīži, kad esmu nodomājis – hm, jā, mēs vēl neesam tik tālu izauguši. Dāņu politiķi ir nodarbināti ar tāda līmeņa morālām problēmām, par kurām Latvijā neuztraucas. Latvijā bijuši ļoti kliedzoši gadījumi, kam nav bijušas nekādas sekas, ministram nav bijis jādemisionē. Dānijā jāatkāpjas par to, kas Latvijā nebūtu kliedzošs gadījums.
Tajā pašā laikā Latvijā politika ir tikpat intrigu pilna kā Dānijā; tā ka šajā ziņā mēs neesam nekas īpašs. Seriālā ir daudzas epizodes, kad acīmredzams – tas nav izfantazēts, tas ir no dzīves. Piemēram, “Valdībā” ļoti skaisti parādīts, kā ietekmīgi uzņēmēji mēģina raustīt valdību. Latvijā tas notiktu ļoti līdzīgi.”
Bijušais Valsts prezidents, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija) saka: “Vispār seriāli nav manā gaumē, taču “Valdību” esmu pamanījis. Tur bija tāda frāze, ka politiķa galvenais uzdevums ir parādīt, ka viņa konkurents ir ne pārāk gudrs un ne pārāk godīgs. Secināju, ka laikam arī Dānijā šis instruments ir visefektīvākais, arī tur nekas jauns nav izdomāts. Politika tātad visur ir aptuveni vienāda, taču jautājums ir par politisko kultūru, par to, cik saprātīgi spējam pārvaldīt savu valsti.”
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma skatījusies pirmo sēriju, taču tā nav piesaistījusi tik ļoti, lai skatīšanos turpinātu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no politiskiem seriāliem priekšroku dod angļu humora sērijām “Jā, ministra kungs!” un “Jā, premjerministra kungs!”, kas, kaut arī joku pilni, tik un tā parāda arī politisko realitāti.
No manis aptaujātajiem politiķiem “Valdību” nemaz nav skatījušies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, labklājības ministre Ilze Viņķele, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, satiksmes ministrs Aivis Ronis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, deputāti Dzintars Ābiķis, Augusts Brigmanis, Kārlis Seržants, Andris Bērziņš, Romualds Ražuks, Inguna Rībena.
Lielākoties seriālu “Valdība” viņi nav atklājuši tāpēc, ka vispār neskatās televīziju, vai tāpēc, ka principāli neskatās seriālus. Acīmredzot uzskata, ka visas filmas, kam vairāk par vienu sēriju, ir “Bagātie arī raud” vai “Vienkārši Marija” līmenī.
