Filma kā Latvijas islāma konvertītu “katalogs” 5
Režisora Kārļa Lesiņa jaunākā dokumentālā filma “Apgāztā mēness zīmē” veltīta tā sauktajiem islāma konvertītiem jeb Latvijas iedzīvotājiem, kas pārgājuši islāmticībā. Režisors mēģinājis saprast, kāpēc daži no viņiem devušies karot uz “Islāma valsts” teritoriju.
Iepriekš K. Lesiņš par šo tēmu interesējies, veidojot diplomdarba spēlfilmu “Konvertīti”, kā arī, studējot starptautiskās attiecības, Dānijā pētījis radikālo islāmu. Filma tapusi trīs gadus – gan tiekoties ar Latvijas islāma kopienas aktīvistiem, gan sekojot viņu aktivitātēm sociālajos tīklos. Parasti izskan vēstījums, ka Latvijā piekoptais islāms ir miermīlīgs. Taču filmā intervēts bijušais Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Imrāns Petrovs, kurš arī runā miermīlīgi, taču vēlāk devies karot uz teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” kontrolētajām teritorijām. Filmā izgaismots, kā daži islāma kopienas pārstāvji mēģina “tīt ap pirkstu” filmas veidotājus, izliekas neko nezinām par Petrova došanos uz Sīriju. Tomēr filma sniedz pierādījumus, ka Latvijas musulmaņu interneta saziņas grupā Petrovs sūtījis gan attēlus ar kāda cilvēka nāvessodu, gan citas bildes. Jauns atklājums skatītājiem būs Latvijas iedzīvotājs Oskars Dambītis, kurš arī bija devies karot uz “Islāma valsti”.
Filmas komanda uzdod pamatotu jautājumu par specdienestu darbu, izvirzot pieņēmumu, ka par islāma konvertītu aktivitātēm gan Drošības policijai, gan filmas veidotājiem teorētiski ir tās pašas informācijas vākšanas metodes – sociālo tīklu monitorings un intervijas (DP gadījumā – pratināšanas).
Filmas veidotāji pirmizrādē tika pieteikti kā “izmeklētāji”, un pati filma reklamēta kā “dokumentāls detektīvs”. Lesiņa darbs raisa jautājumus par cēloņiem, kāpēc cilvēki devās karot uz “Islāma valsti”. Filma parāda, ka radikalizācija iespējama gan kopienā, gan vienatnē kā gadījumā ar jaunieti Mārtiņu, kurš domubiedrus atrada internetā. Tas ir piemērs teroristiskā grupējumu spējai aizraut nenobriedušus prātus. Režisors gan norāda, ka, viņaprāt, radikalizācija ir personiskās izvēles jautājums. “Galvenais, ko filmā vēlējos uzsvērt – mums nevajag cilvēkus sabiedrībā vērtēt pēc kādām klišejām. Ja cilvēks ir musulmanis ar bārdu, tas uzreiz nenozīmē, ka viņš ir bīstams radikālis. Svarīgākais ir atcerēties, ka vienmēr iespējams pateikt nē,” “”LA” uzsvēra K. Lesiņš. Viņš arī atzina, ka filmas tapšanas laikā bijusi sajūta, ka daži filmas varoņi viņi veduši ap stūri. “Bija sajūta, ka viņi nestāsta lietas līdz galam – tas ir galvenais pārmetums viņiem. Mēs nācām pie viņiem godīgi, jo šis jautājums ir svarīgs sabiedrībai,” piebilda K. Lesiņš.
Filmas pirmizrādi apmeklēja divi tās varoņi – Ahmeds Roberts Klimovičs un Dāvids Abu Džibraēls jeb Didzis Melgalvis. Viņi filmu vērtēja kā labu, tomēr Klimovičs režisoram pārmet vienpusīgumu, jo filmā fokusu Lesiņš esot licis uz radikāļiem, bet ne uz islāma kopienas dzīvi.
Dokumentālā filma atgādina, ka sabiedrībā par islāmu un radikalizācijas riskiem nepieciešams atcerēties un diskutēt. Eiropā šis jautājums ir sevišķi aktuāls, jo sevišķi Francijā, Lielbritānijā un arī Vācijā. Citstarp, Vācijas sabiedriskajā televīzijā šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja spēlfilma “Nesatraucieties”, kura vēsta par kādu pusaudzi, kurš dodas karot “Islāma valsts” rindās. Iepriekš Vācijas sabiedriskajā televīzijā par šo tematiku rādīta spēlfilma “Brāļi”. Tas tikai liecina, ka šajā valstī problēma ir nopietnāka, jo radikalizācija jau tiek plaši apspēlēta Vācijas kultūrtelpā.
