Filmā atklās izsūtījumu drāmu 0
Pavēstīt pasaulei, kas ir noticis ar latviešu tautu un cik traģiska šeit bijusi vēsturiskā netaisnība pret nevainīgiem cilvēkiem, – šādu misiju uzņēmies režisors Viesturs Kairišs un filmu studija “Mistrus Media”, sākot veidot spēlfilmu “Melānijas hronika” par Baltijas tautu deportāciju un staļinisma represijām.
Filmas scenāriju V. Kairišs balstījis rakstnieces, žurnālistes un juristes Melānijas Vanagas autobiogrāfijā “Veļupes krastā: 1941 – 1957”. Dienasgrāmatu par savu dzīvi izsūtījumā M. Vanaga sākusi veidot jau Sibīrijas ciematā Tjuhtjehtā, kur izaudzināja ne vien pati savu dēlu, bet vēl vairākus citus latviešu bērnus. Kā liecību par piedzīvoto viņa sarakstīja trīs biezus rokraksta sējumus un līdz pat astoņdesmito gadu beigām tos rūpīgi slēpa. Pirmo publikāciju viņas darbs piedzīvoja tikai pēc aptuveni pusgadsimta atmodas laika sākumā. Filmas producents Gints Grūbe uzsver, ka tas joprojām ir vienīgais šāds dokumentāli literārs piemineklis latviešu valodā par dramatisko mūsu tautas izsūtījumu pieredzi. “Es vairākas reizes mēģināju lasīt “Veļupes krastā: 1941 – 1957″, bet tās sākums bija tik smags, ka nespēju tikt tālāk. Taču, kad beidzot izlasīju, sapratu – tas ir grandiozs piemineklis mūsu tautas vēsturei, kas pielīdzināms antīkajai traģēdijai. Es sapratu, ka ir jāveido filma. Tam jābūt stāstam ar dziļu garīgu pamatu – cilvēka personības izaugsmes un liela spēka apliecinājumam,” saka filmas režisors.
Filma tiks veidota no galvenās varones Melānijas skatpunkta, un galveno lomu atveidos viena no labākajām savas paaudzes aktrisēm – šveiciete Sabīne Timoteo.
V. Kairišs skaidro, ka šīs lomas atveidotāju meklējis arī pašmāju aktrišu vidū, taču S. Timoteo piemīt divas ļoti būtiskas priekšrocības – viņa spēj šo stāstu uztvert ar svaigu skatījumu un vizuāli ir līdzīga Melānijai Vanagai.
“Tiklīdz Latvijā pieminam Sibīriju, mēs uzreiz kļūstam sentimentāli. Taču man bija svarīgi, lai filma būtu saprotama arī cilvēkiem, kuri pilnīgi neko nezina par mūsu vēstures notikumiem. Tāpēc es meklēju aktrisi, kura varētu koncentrēties uz pašu stāstu, nevis kontekstu ap vēsturiskajiem notikumiem. Es negribu radīt žēlabainu filmu, bet gan parādīt mūsu tautas garīgo potenciālu,” skaidro V. Kairišs.
