Filips Rajevskis: Valdībā mēģina radīt nestabilitātes sajūtu 1
Par nākamā gada budžetu esošajai valdībai, visticamāk, tomēr izdosies vienoties un tā nekritīs, aģentūrai LETA prognozēja sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Rajevskis vērtēja, ka līdzšinējās sarunas par budžetu ir politisko partiju “ļoti cieta kaulēšanās”. Šāds sarunu process, kuru raksturo nespēja vienoties, bijusi diezgan neizbēgama, ņemot vērā ilgo iepriekšējā budžeta apstiprināšanas procesu, kas tolaik tika raksturots ar terminiem tehniskais budžets, un priekšvēlēšanu kampaņās sasolīto.
“Apsolot vairāk nekā var izpildīt, sākas problēmas. No vienas puses, nevar teikt, ka kādai no partijām ir ļoti spoži reitingi. No otras puses, budžeta situācija ir tāda, kāda tā ir, un partneri ir tādi, kādi ir. Partneru ar vēlmi parādīt savas prioritātes un apliecināt darba augļus vēlētājiem ir daudz,” sacīja politologs, pieļaujot, ka norit vilcināšanās pieņemt nākamā gada budžetu, lai radītu nestabilitātes sajūtu visos pārējos partneros un mēģinātu šajā laikā atrast papildus argumentus, lai panāktu sev vēlamo rezultātu.
Rajevskis pauda pārliecību, ka saistībā ar nākamā gada budžetu valdībai tomēr nekritīs, jo, gāžot esošo valdību, Latvijas politisko partiju zaudējumi varētu būt lielāki nekā ieguvumi.
Pirmkārt, pēc viņa sacītā, nav nevienas politikās partijas, kas var pretendēt uz būtiski lielāku ietekmi valdībā nekā patlaban.
Otrkārt, nav loģiska pamatojuma izstāties no valdības kādai partijai atsevišķi, aizbildinoties ar vēlētājiem dotajiem solījumiem, jo nākamās Saeimas vēlēšanas ir tikai pēc trim gadiem, kad vēlētāji jau to jau būs aizmirsuši.
Rajevskis atzina, ka politikā ļoti bieži virmo arī emocijas. Līdz ar to nav pilnībā izslēgta iespējamība, ka kāda no politiskajām partijām pieņem uz emocijām balstītus lēmumus un izstājas no valdības pati.
Viņš neuzskata, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pieeja, ja tās mērķis ir panākt valdības krišanu un lielāku deputāta amata mandātu nākamajā valdībā, var attaisnoties. Līdz šim šajā Saeimas sasaukumā bijusi tikai viena politiskā partija, kas ir ieguvusi vienu mandātu klāt. Tikmēr (KPV LV) ir zaudējusi piecus mandātus, arī “Saskaņa” zaudējusi divus cilvēkus Rīgas domē.
“Nedomāju, ka JKP ir [tik spēcīga] kā betonā izliets klucis un no turienes neviens nevar aiziet.
Tāda iespējamība pastāv,” sacīja eksperts. Pēc viņa teiktā, ir ļoti daudz nezināmo faktoru, kas liedz domāt, ka JKP ir perspektīvas iegūt lielāku ietekmi un lielāku varu nākamajā valdībā, ja pašreizējā kritīs.
Kā ziņots, nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība 6.septembrī līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildu resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi – Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību.
Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam.
No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020. gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020. gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēdes slēgtajā daļā piedalījās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kuri sniedza informāciju par šonedēļ veiktajām procesuālajām darbībām būvuzņēmumos un pie amatpersonām.
Viens no būvuzņēmumiem, kura nosaukums figurē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes pētītajā lietā par iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli, ir “Abora”. Šā gada sākumā “Abora” tika atzīta par uzvarētāju Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā.
Gadījumā, ja valdība lemtu par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu līdz 2022.gadam, tas nozīmētu līguma laušanu ar “Abora” un jauna iepirkuma izsludināšanu.
Pēc jautājuma izskatīšanas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), atsaucoties uz valdības sadarbības līgumu, aicināja Jaunās konservatīvās partijas ministru vārdā uz nedēļu atlikt jautājuma par 2020.gada budžeta izskatīšanu. Ministra aicinājums tika atbalstīts.
