Lielpilsētu kņada 0
Iebraucot Puertoprinsesā, neglābjami pārņem drūzmas un haosa sajūta – transporta sastrēgumi te, šķiet, nerimst ne dienu, ne nakti. Lielākā daļa ir tricikli – par taksometriem pārveidoti motocikli. Brauciens tādā ir neliela izturības pārbaude, kuras laikā jārēķinās ar troksni, benzīna dvaku un putekļiem. Tomēr tā ir vietējā eksotika. Ar viena tricikla vadītāju vienojamies par vakara ekskursiju uz Ivahigas upi, kur, iestājoties tumsai, var vērot jāņtārpiņu uzstāšanos. Izrādās, šis ir ļoti populārs tūristu mērķis, un nākas gaidīt diezgan garā rindā. Tomēr, airu laivā slīdot pa upi, vērojot gaismiņas kokos un zvaigžņotās debesis, klausoties klusinātajā gida stāstījumā, ir sajūta, ka esi nonācis ļoti tuvu dabai.
Ceļojuma pēdējā pietura Filipīnās ir galvaspilsēta Manila. Nākas secināt, ka ilgi uzkavēties tajā nav vērts. Vienīgais iespaids, ko te var gūt, ir lielpilsētas kņada. Turklāt bez vēstures piegaršas, jo Otrajā pasaules karā ļoti cietusī Manila faktiski uzcelta no jauna. Šķiet, interesantākie tajā ir džipniji – tikai Filipīnām raksturīgi neparasti krāšņi autobusi, kam par bāzi izmantotas ASV armijas kravas automašīnas.
