Filca brīnumi turpinās. Burvīgo Beverīnas velteņu meistare atklāj vairāk par to kopšanu un citiem vilnas jaukumiem 1
“Es no vilnas gatavoju visu iespējamo, ko tik var izgatavot. Visvairāk top čības, velteņi, cepures dāmām, pirts cepures, šalles, somas, maciņi, piespraudes un dūraiņus. Vēl tikai neesmu izmēģinājusi mēteli un jurtu. Ja man arī klients lūdz kaut ko tādu, ko vēl neesmu gatavojusi, nekad neatsaku, jo interesants pasūtījums ir laba iespēja mācīties. Ja neizmēģināšu, nezināšu vai to varu,” stāsta filca lietu meistare Inga Logina no Beverīnas, “pasūtot zābakus nosūtu klientam tabulu, kā pareizi nomērīt pēdu, tas ir ļoti svarīgi. Kāju labāk mērīt pēcpusdienā, kad tā ir izpletusies. Kāju izmērus ņemu vērā tikai centimetros, jo zoles zābakiem pasūtu pēc centimetru mērījumiem.
Aizkustinošie Latvijas dabas motīvi
“Tā kā man pašai ļoti patīk daba un gleznošana, tās motīvus bieži lieku uz cepurēm, somām un zābakiem. Tagad sirsnīga Latvijas dabas ainava kļuvusi par manu atpazīšanas zīmi, pēc kuras daudzi atpazīst manus darbus. Reiz kāda kliente man pasūtīja pirts cepures savai meitai, kas dzīvo Norvēģijā ar noteikumu, lai cepurēs būtu ainava, kas atgādinātu Latviju. Uztaisīju cepures ar bagātīgu ainavu, tur bija bērzi, ūdens, lauku sēta, gaišas debesis, tas skaistais, kas mums saistās ar Latvijas laukiem. Viņa man pēc tam zvana un raud no prieka, ka dāvana tik labi izdevusies, jo meitai tas bijis priecīgs pārsteigums no Latvijas. Paraudājām visas. Mani priecēja, ka esmu labi paveikusi šo darbu un izdevies dzimtenes noskaņu aizsūtīt tālumā.
Tikko Ventspilij, vadoties pēc pasūtītāja nostāstiem, izveidoju uz zābakiem ainavu ar saulrietu un egļu mežu, ko saimnieki redzot no sava loga. Dāvana man liekas vienreizēja! Un vēl iniciāļi virsū. Es ar’ tādu gribētu dāvanu saņemt,” smaida Inga.
