Fiksētās pret mainīgajām elektrības cenām. Kāds ir gudrākais risinājums, vairs daudziem nav saprotams 21
Fiksētie un mainīgie elektroenerģijas tarifi katrs piedāvā savas priekšrocības un trūkumus, kas gan Latvijā, gan iropas valstīs atšķiras. 2025. gada janvārī fiksētās cenas 14 valstīs vidēji ir nedaudz zemākas nekā mainīgie līgumi.
2024. gadā Eiropas Savienības (ES) mājsaimniecības tērēja 4,6% no sava budžeta elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem – tas ir mazāk nekā 4,9% 2022. gadā, bet joprojām vairāk nekā 4,1%, kas tika reģistrēti 2019. gadā.
Enerģijas cenas strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, padarot mājsaimniecībām vēl svarīgāk spēt izvēlēties izdevīgākos enerģijas tarifus.
Euronews Business pētījis elektroenerģijas tarifus 14 Eiropas valstīs, salīdzinot līgumu veidus, nosakot izdevīgākās iespējas mājsaimniecībām un analizējot, vai izvēlei tiešām ir nozīme.
Elektroenerģijas tarifa sastāvdaļas
Elektroenerģijas tarifs ietver divas galvenās izmaksu sastāvdaļas:
– Pastāvīgā maksa: Fiksēta maksa par enerģijas piegādes uzturēšanu mājoklī neatkarīgi no patēriņa apjoma. Šī maksa galvenokārt sedz sadales un skaitītāju pakalpojumus.
– Vienības cena: Maksa par izmantoto elektroenerģiju, kas tiek aprēķināta centos par kilovatstundu (c€/kWh).
Pamatojoties uz energopiegādātāju, sniegtajiem datiem, mājsaimniecību elektroenerģijas tarifi iedalāmi divās galvenajās kategorijās: fiksētajos un mainīgajos.
– Fiksētais tarifs: Vienības cena un pastāvīgā maksa paliek nemainīgas visā līguma darbības laikā ar energopiegādātāju, kas parasti ilgst vienu gadu vai vairāk. Tomēr rēķins nav fiksēts – jūs maksājat atbilstoši faktiskajam patēriņam.
– Mainīgais tarifs: Pastāvīgā maksa un vienības cenas var palielināties vai samazināties atkarībā no vairumtirdzniecības jwb biržas enerģijas izmaksām un valsts enerģijas regulatora noteiktajiem cenu griestiem. Tas nozīmē, ka rēķins var mainīties katru mēnesi, pat ja enerģijas patēriņš paliek nemainīgs.
Cenu salīdzinājums Eiropā
Janvāra sākumā vidējā elektroenerģijas cena gala patērētājiem 14 Eiropas valstu galvaspilsētās fiksētajos līgumos bija 30,05 c€/kWh, savukārt mainīgo tarifu lietotāji maksāja 31,04 c€/kWh. Tas liecina, ka vidēji mainīgie tarifi bija par 3,3% dārgāki nekā fiksētie. Fiksēto tarifu cenas svārstījās no 18,29 c€/kWh Helsinkos līdz 41,26 c€/kWh Briselē. Mainīgo tarifu cenas variēja no 17,02 c€/kWh Helsinkos līdz 41,99 c€/kWh Berlīnē.
No 14 galvaspilsētām fiksētie tarifi bija augstāki par mainīgajiem tarifiem piecās pilsētās: Stokholmā, Kopenhāgenā, Helsinkos, Briselē un Romā. Mazākā atšķirība starp fiksētajiem un mainīgajiem tarifiem tika reģistrēta Lisabonā – 0,37 c€. Lielākā atšķirība bija Parīzē – 5,44 c€.
Vai fiksētais tarifs vienmēr ir izdevīgākais?
Uz šo jautājumu nav vienkāršas “jā” vai “nē” atbildes, jo situācija atšķiras atkarībā no valsts un tirgus apstākļiem. Vēsturiski fiksēto un mainīgo tarifu cenas bijušas samērā līdzīgas. Tomēr enerģijas krīzes laikā situācija mainījās – fiksēto tarifu cenas ievērojami pārsniedza mainīgos tarifus tirgus nenoteiktības dēļ. “Dažos gadījumos fiksētās cenas piedāvājumi pat uz laiku kļuva nepieejami krīzes kulminācijā,” vēsta izdevums.
Lielbritānijā 2022. gada enerģijas krīzes laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā fiksēto tarifu cenas par kWh gandrīz divkāršojās salīdzinājumā ar mainīgajiem tarifiem.
Kopš 2023. gada sākuma šī tendence mainās, un pēdējos mēnešos fiksētie tarifi vidēji atkal kļuvuši lētāki nekā mainīgie. “Situācija lielā mērā atšķiras atkarībā no tirgus un pat piegādātāja konkrētajā tirgū – to ietekmē valsts politika, enerģijas ražošanas veidi, piegādātāju iepirkuma stratēģijas, sezonalitāte, laikapstākļi un gāzes loma.”
Kā izvēlēties labāko elektroenerģijas tarifu?
Ir specifiski gadījumi, kad patērētāji var gūt labumu no lētāka fiksētā vai mainīgā tarifa piedāvājuma. “Ietaupījumus patērētāji var panākt, aktīvi salīdzinot pieejamos piedāvājumus ar salīdzināšanas rīku palīdzību. Tādējādi patērētāju informētības veicināšana ir galvenais faktors, lai nodrošinātu enerģijas pieejamību”.
Pieaugošā dinamisko piedāvājumu un hibrīdtarifu popularitāte – apvienojot fiksēto un mainīgo cenu elementus – piedāvā patērētājiem vēl plašākas izvēles iespējas. “Tie var būt īpaši izdevīgi patērētājiem ar specifiskām patēriņa vajadzībām. Šāda veida piedāvājumi jau pastāv vairākos Eiropas tirgos, un pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence piedāvāt šādas iespējas arvien vairākās valstīs.”
