Republikāņu partija izrauga kandidātus Francijas prezidenta amatam 0
Francijas centriski labējai Republikāņu partijai izraugot kandidātus nākamgad paredzētajām prezidenta vēlēšanām, jau pirmajā kārtā zaudējis bijušais valsts galva Nikolā Sarkozī, piekāpjoties ekspremjeram Fransuā Fijonam. Izšķirošajā balsojumā 27. novembrī Fijons sacentīsies ar vēl vienu bijušo premjerministru Alēnu Žipē.
Eksprezidentu izbalso
Sarkozī, kurš bija valsts galva no 2007. līdz 2012. gadam, bija paredzējis iekļūt republikāņu kandidātu balsojuma otrajā kārtā, izvēršot kampaņu, kuras centrā bija kārtības un likumības platforma, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par migrāciju un terorisma draudiem. Kā liecina aptaujas, šī stratēģija bija populāra Republikāņu partijas konservatīvajā spārnā, taču atsvešināja centristus un kreisos, kuru vairākums nobalsoja par Žipē. Sarkozī atzina sakāvi, piebilstot, ka otrajā kārtā atbalstīšot Fijonu, kuram aptaujas paredz uzvaru. Valdošā Sociālistu partija un tās sabiedrotie rīkos prezidenta kandidātu priekšvēlēšanas janvārī. Pašreizējais valsts galva Fransuā Olands ir ļoti nepopulārs un vēl nav paziņojis, vai kandidēs atkārtoti.
Grib apcirpt birokrātiju
Raksturots kā konservatīvais ar ekonomiski liberālām idejām, 62 gadus vecais Fijons vēl nesen sabiedriskās domas aptaujās atpalika no sāncenšiem, taču tagad kļuvis par favorītu, saņemot arī zaudējušo pretendentu, tajā skaitā Sarkozī, atbalstu pirms otrās kārtas. Pēc daļējas rezultātu apkopošanas Fijons ieguvis 44,2 procentus balsu, Žipē – 28,5 procentus, bet Sarkozī palicis aiz svītras ar 20,6 procentiem balsu. “Es saku visiem Francijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, par ko viņi balsoja, ka nāk pārmaiņas, kas pacels Franciju,” paziņojis Fijons, kurš atzinīgi vērtē Britānijas bijušās premjerministres Mārgaretas Tečeres darbību, kas nebūt nav populāra Francijā. “Esmu daudzkārt dzirdējis no saviem tautiešiem, ka viņi grib tikt vaļā no birokrātiskās sistēmas, kas nosūc viņu enerģiju; viņi vēlas tikt pie teikšanas,” pēc uzvaras priekšvēlēšanās teica Fijons, kurš nostiprināja savu reputāciju, pārliecinoši uzstājoties televīzijas debatēs. Ilgāku laiku sabiedriskās domas aptaujās vadībā turējās 71 gadu vecais konservatīvais Alēns Žipē, solot saglabāt “laimīgu pastāvēšanu” visiem. Taču, vēlēšanām tuvojoties, viņš nespēja iedvesmot vēlētājus, aprobežojoties ar nemitīgiem uzbrukumiem Sarkozī un nodēvējot viņu par centrisko sabiedroto “ķīlnieku”. Vīlies par pirmajā kārtā negūto uzvaru, Žipē solīja saviem atbalstītājiem turpināt cīņu, uzdodot sevi kā labāko izvēli, lai pieveiktu galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu, kurai aptaujas paredz iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Kreiso partiju atbalstītājiem esot sašķeltiem un vairākumam vēlētāju izsakoties pret Nacionālās frontes nākšanu pie varas, labējo spēku kandidātam vairojas izredzes uzvarēt Lepēnu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā nākamā gada maijā. Aptaujas liecina, ka Žipē viegli pieveiktu Lepēnu, bet ir maz datu, kā šādā sacensībā veiktos Fijonam, kurš ir daudz mazāk populārs kreisi noskaņoto vēlētāju vidū.
Par sankciju atcelšanu Krievijai
2003. gadā, būdams darba ministrs, Fijons tika galā ar masu protestiem pret vecuma paaugstinājumu pensijas saņemšanai. Būdams premjerministra amatā, Fijons centās distancēties no prezidenta Sarkozī politikas un stingri iebilda pret valsts budžetu ar iztrūkumu. 2008. gadā, kad izcēlās starptautiska finanšu krīze, Fijons nodēvēja Franciju par “bankrotējušu valsti”, atzīmē aģentūra “Reuters”. Stingra finanšu politika ir Fijona ekonomiskās programmas pamatā, paredzot budžeta izdevumu samazināšanu tādā apjomā (simt miljardi eiro), kādu neuzdrīkstas pat pieminēt viņa sāncenši valstī, kur ir viens no augstākajiem sabiedrisko izdevumu līmeņiem Eiropā. Fijons paziņojis, ka piecu gadu laikā paredz likvidēt pusmiljonu darba vietu sabiedriskajā sektorā. Viņa sāncenši Sarkozī un Žipē šo priekšlikumu atmetuši kā “neticamu”. Fijons uzstāj, ka budžeta izdevumu samazināšanas plāns ir īstenojams, ja darbinieki valsts iestādēs strādās 39 stundas nedēļā, nevis 35 vai pat mazāk kā pašreiz. Fijona priekšlikumi izraisījuši asu arodbiedrību reakciju. “Francijai vajadzīgs šoks,” Fijons vairākkārt atkārtojis priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Fijonam ir niecīga pieredze ārpolitikā, atzīmē izdevums “Politico”, raksturojot viņu kā Krievijai draudzīgāko kandidātu no Republikāņu partijas pretendentiem. Dēvējot Maskavu kā ļoti svarīgu partneri Eiropai, viņš ir aicinājis atcelt sankcijas pret Krieviju sakarā ar agresiju Ukrainā un vainojis rietumvalstis Krievijas “provocēšanā”, paplašinot NATO līdz Krievijas robežām.
Dzimis katoļticīgā ģimenē, Fijons iestājas pret viendzimuma laulībām un pret tiesībām geju pāriem adoptēt bērnus. Fijona un viņa dzīvesbiedres Penelopes ģimenē ir pieci bērni. Fijona vaļasprieks ir braukšana ar sacīkšu auto slavenajā Lemānas trasē Francijas rietumos, kur atrodas arī viņa vēlēšanu apgabals.
