Apburošā Fifi jeb Kristīnes Čilveres slepenā dzīve 4
Otrā pasaules kara laikā apburošajai latvietei Čilverei tika uzticēts vērtēt britu spiegu atbilstību amatam.
Apvienotās Karalistes Nacionālais arhīvs noņēmis slepenības plīvuru no personības, kura līdz šim eksistēja tikai britu slepeno dienestu un vēsturnieku leģendās, – apburošās aģentes Fifi. Gaišmatainā skaistule, savaldzinot britu slepeno dienestu potenciālos darbiniekus, pārbaudīja viņu derību dienestam. Par Fifi lomu britu slepenajos dienestos zināja tikai trīs cilvēki. Tagad noslēpumainās aģentes identitāte beidzot ir atklāta. Viņa ir Londonā dzimusī, bet Rīgā bērnību aizvadījusī Mērija Kristīne Čilvere. 2001. gadā ar viņas gādību Rīgā tika izveidota dzīvnieku patversme “Dzīvnieku draugs”. Čilvere mūžībā aizgāja 2007. gadā, nevienam nestāstījusi par savas dzīves intriģējošāko un krāsaināko laiku, kas aizvadīts slepenās aģentes Fifi tēlā.
Provokatore
Čilveres tēvs bija anglis, britu laikraksta “The Times of London” korespondents Rīgā, bet māte latviete, raksta avīze “The Independet”. Nākamā britu specdienestu aģente piedzima 1920. gadā Britānijas galvaspilsētā. Vēlāk viņas ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur viņa mācījās vācu skolā, bet tad devās uz Francijas galvaspilsētu Parīzi, lai Sorbonas universitātē mācītos franču valodu. Brīdī, kad Krievija okupēja Latviju, Čilvere nebija Latvijā. “Krievi okupēja Baltijas valstis, atņemot visu un nemaksājot kompensācijas. Konfiskācijas process skāra arī ģimenes biznesu un īpašumu. Tāpēc Čilveres kundze un viņas meita (Kristīnes māsa. – J.K.) devās bēgļu gaitās uz Zviedriju,” teikts britu Nacionālā arhīva atslepenotajā aģentes Fifi biogrāfijas aprakstā. Tajā arī norādīts, ka viņa sūtīja naudu mātei un māsai.
Britu arhīva atslepenotie dokumenti liecina, ka pēc tam, kad nacistiskā Vācija okupēja Franciju, Čilvere tika ieslodzīta Bezansonas pilsētas cietumā. Laimīgā kārtā viņai izdevās izbēgt no ieslodzījuma un aizbēgt uz Britāniju. Tiesa, vēl atrodoties Francijā, Čilvere palīdzēja aprūpēt kādu britu karalisko gaisa spēku pilotu. Viņš noturēja Čilveri par vācu aģenti un noraksturoja viņu kā “vienu no lielākajām melu ekspertēm pasaulē”.
Kad Čilverei bija 22 gadi, ar viņu pirmos kontaktus nodibināja toreizējā britu premjera Vinstona Čērčila izveidotais Īpašo operāciju birojs. Tas darbojās Otrā pasaules kara laikā, un tā uzdevums bija spiegot un veikt sabotāžas operācijas tā dēvētajās ass valstīs – nacistiskajā Vācijā un fašistiskajā Itālijā. Čilveres uzdevums šajā dienestā bija pārbaudīt jauno kadru atbilstību dienestam. Aģentei Fifi bija jāiegūst pēc iespējas vairāk informācijas no kandidātiem uz darbu specdienestos. Šis uzdevums tika saukts par “provokāciju”. “Provokācija” bija ļoti efektīvs instruments vājāko aģentu noteikšanai. Viena aģenta vājums varēja apdraudēt pārējos operatīvos darbiniekus. Čilveres rakstītie ziņojumi par potenciālajiem spiegiem bija izšķirošie, lemjot par attiecīgā cilvēka uzņemšanu dienestā. Čilvere pārvaldīja vairākas valodas, tostarp ļoti labi runāja latviešu valodā.
Aptin ap pirkstu perspektīvākos
Gandrīz 70 gadus britu vēsturnieki vija leģendas par satriecoši skaisto aģenti Fifi, kura spējusi no specdienestu amatu pretendentiem izvilināt teju katru noslēpumu. Čilvere savus “upurus” – pārbaudāmos specdienesta darbiniekus – it kā nejauši satika krogos, restorānos un sabiedriskās vietās. Viņus savaldzinot, Čilvere jeb aģente Fifi izvilināja visu viņai nepieciešamo informāciju. Britu Nacionālais arhīvs publicējis 240 dokumentus – ar roku rakstītas piezīmes, telegrammas un detalizētus ziņojumus –, kuros lasāms Čilveres darba raksturojums. “Šai aģentei provokatorei ir neparasti augsts intelekta līmenis, liela drosme un teicamas spējas novērtēt cilvēku raksturu,” teikts vienā no ziņojumiem par Čilveri, kas sagatavots 1942. gada 16. septembrī.
Kad Čilvere sāka strādāt Īpašo uzdevumu birojā, viņa tika pie jaunas identitātes. Viņa kļuva par franču žurnālisti Kristīni Kolāru, kura īpaši interesējas par “dzelzceļa lietām”. Aģentei tika dots uzdevums apceļot Anglijas lauku apvidus, lai pārbaudītu kandidātus darbam specdienestos, kuri uz lauku nostūriem tika nosūtīti apmācību ietvaros – četru dienu ilgās lauka mācībās “ienaidnieka teritorijā”. Šiem kandidātiem tika teikts, ka viņiem tur jāsatiekas ar “kādu vīrieti”, taču tā vietā viņi it kā nejauši sastapa apburošo aģenti Fifi, kura testēja potenciālo aģentu spējas “turēt mēli aiz zobiem”.
Atslepenotie dokumenti satur liecības par to, kā Čilvere izvilināja informāciju no iespējamajiem specdienestu darbiniekiem. Tur atrodams apraksts par kādu beļģi, vārdā Žozē Tinšāns ar segvārdu Tass, kura priekšnieki viņu uzskatīja par potenciāli augstas raudzes spiegu. Taču arī viņš nespēja izturēt aģentes Fifi pārbaudi. Viņa izvilināja no beļģa informāciju, ko tas nedrīkstēja atklāt. “Vēlāk sapratu, ka es biju runājusi tik ātri, ka viņš nebija pamanījis to, kā es iepazīstinu ar sevi. Tās pašas dienas vakarā es biju uzzinājusi praktiski visu informāciju, ko par viņu varēja zināt,” Tinšāna novērtējumā rakstīja Čilvere. Britu specdienests paklausīja Čilveres spriedumam neņemt beļģi dienestā.
Taču bija arī aģenti, kuri izturēja Čilveres pārbaudi. Tāds bija aģents ar segvārdu Mortona kungs, kuru Fifi “testēja” viesnīcā “Grand Hotel”. “Mēs abi runājām diezgan izlaidīgi, un situācija attīstījās pietiekami gludi. Mortons izrādījās nenogurstošs runātājs. Viņa izlaidīgais runas veids un aprunātās muļķības, šķita, slēpj diezgan daudz veselā saprāta un intelekta,” ziņojumā par Mortona kungu rakstīja Čilvere.
Sieviete ar izcilām spējām
Britānijas Nacionālā arhīva pētnieks Džonatans Kols raksta, ka Fifi kļuva par Īpašo operāciju biroja leģendu. “Līdz šim viņas eksistence un viņas darbība tika noliegta. Tagad beidzot varam atklāt viņas dzīvi, viņas identitāti, iespaidīgās prasmes un svarīgo lomu, kāda viņai tika atvēlēta Otrā pasaules kara laikā īstenotajās slepenajās operācijās,” skaidro Kols. Uz Čilveres ārkārtīgi lielo lomu Britānijas slepenajos dienestos norāda arī viņas priekšnieks, kurš vienā no aprakstiem par aģenti secina: “Viņai, bez šaubām, ir ļoti vērtīga loma. Es ļoti šaubos, vai mēs spēsim atrast vēl kādu, kurš šo darbu darītu tik labi.” Britu slepeno dienestu pētnieks Kols raksta, ka Īpašo operāciju biroja priekšnieks Džons Senters un Britānijas iekšējā izlūkošanas dienesta MI5 vadītājs Maksvels Naits savulaik, raksturojot Čilveri, rakstīja, ka viņa ir “sieviete ar izcilām spējām”. “Ja mēs būtu “slepeno dienestu vadītāji”, mēs parūpētos, lai viņa apgūst nopietnākas prasmes, kas viņu padarītu par augsta ranga aģenti,” uz Sentera un Maksvela rakstīto atsaucas Kols.
Nacionālā arhīva atslepenotie dokumenti liecina, ka ik pa laikam Čilvere prātoja par sava darba atbilstību ētikai. Pierakstos savu darbu nodēvējot par “bezgaumīgu”, viņa tomēr secina, ka tas ir svarīgs, lai sagatavotu nākamos aģentus, kuriem “viltībā būs jāpārspēj citas fifas”. “Salīdzinājumā ar to, kas viņus, visticamākais, sagaida īstās misijās, manis darītais ir ļoti nevainīgs,” rakstīja Čilvere.
Līdz ar Otrā pasaules kara beigām tika pielikts punkts arī Īpašo operāciju birojam un Čilveres darbam britu valdības labā. Pēc sava dienesta Čilvere dzīvoja Londonas rietumos, bet vēlāk pārcēlās uz privātmāju Glasteršīras grāfistē, netālu no robežas ar Velsu, kur vadīja klusu un noslēgtu dzīvi.
Bez personīgajām fotogrāfijām
Atvadījusies no slepenās aģentes Fifi pienākumiem, Čilvere kļuva par dzīvnieku tiesību aizstāvi. 2001. gadā ar viņas gādību durvis vēra dzīvnieku patversme “Dzīvnieku draugs”, kas atrodas Rīgā, Fridriha Candera ielā 4. Patversmes direktore Solvita Vība stāsta, ka Čilvere labdarību un dzīvnieku aizstāvību uzskatīja par savu dzīvesveidu. “Viņai nebija mērķis ar labdarību celt savas akcijas. Viņa bija pārliecināta, ka labdarība nevar būt īsta un patiesa, ja tā nav dzīvesveids, bet paredzēta publikai,” pauž Vība. Latvijai atgūstot neatkarību, Čilvere tika pie savulaik atņemtajiem ģimenes īpašumiem. Taču viņa tos atdeva labdarībai.
Patversmes “Dzīvnieku draugs” direktore pastāsta, ka savulaik ciemojusies pie Čilveres Anglijas laukos. “Viņa dzīvoja 18. gadsimta muižas mežsarga mājā ar lielu dārzu. Viņa audzēja stādus, tos pārdeva vietējā tirdziņā un nopelnīto naudiņu ziedoja labdarībai. Dzīvoja ļoti noslēgti. Pārceļoties no Londonas uz attālajiem laukiem, viņa vēlējās aiziet no publiskās vides. Arī viņas mājas iekārtojums bija ļoti askētisks. Šaura guļamistaba un viesistaba, uz galda Platona grāmata, ko viņa šajā brīdī lasa, un binoklis, ar kuru viņa vēro putnus,” bijušās britu slepenās aģentes dzīvi vairākus desmitus gadu pēc dienesta beigām raksturo Vība. Viņa stāsta, ka Čilvere nekad nevirzīja sevi notikumu centrā un negribīgi runāja par personīgās dzīves gadījumiem. Tajā pašā laikā viņa bijusi apveltīta ar spožu intelektu. Čilvere tiek raksturota kā stingra, noteikta, prasīga. “Es domāju, ka tie, kas viņai bija frontes otrā pusē, bija zaudētāji,” teic Vība. “Viņa mācēja aiz sevis vest cilvēkus, iedvesmot. Viņai bija stingrs vērtību rāmis, kas netika pārkāpts. Atlaides netika dotas ne sev, ne kādam citam.”
Vība atklāj, ka, ciemojoties pie Čilveres, viņai ļoti savādi šķitis tas, ka mājās ir ļoti daudz fotoalbumu, taču nevienā no tiem nav bijis personīgo bilžu. Tikai ziedu un dzīvnieku fotogrāfijas. “Tas man bija pārsteigumus, ko tobrīd nekādi nevarēju saprast,” stāsta Vība.
